Ziedūdens ir unikāls vienkāršs, lēts produkts, ko var pagatavot arī mājas apstākļos. Tas ir tvaiks, kas zem spiediena ir izgājis cauri konkrētam augam, kas, strauji atdzesēts, notek kopā ar no auga iegūto ēterisko eļļu. Kad eļļa nostājas, hidrolātu no tās iespējams atdalīt, un, ja tajā saglabājas vismaz 0,01% ēterisko eļļu, tas tiek saukts par hidrolātu – ūdens, kas vienkārši izgājis cauri augam. Solvita min, ka daudzos veikalos nopērkamajos ziedūdeņos tiek izmantots vienkārši destilāts (strauji atdzesēts tvaiks), kam pievienots kāds auga ekstrakts un šķīdinātājs, kas izšķīdina ekstraktu vai ēteri, jo pats ēteris ūdenī nešķīstot. Ziedūdenī savukārt saglabājas arī visas auga labās īpašības, tādēļ Solvita padalījās arī ar recepti, kā mājas apstākļos iespējams pagatavot savu ziedūdeni.

Nepieciešams:

Katls ar vāku (4-5l)

Dārzeņu tvaicēšanas sietiņš

Ūdens

Kaltētas vai svaigas drogas, no kā ziedūdens tiks pagatavots

Neliels trauciņš hidrolāta savākšanai

Ledus atdzesēšanai

Katlā ielej ūdeni, virs kura uz dārzeņu tvaicēšanas sietiņa izkārto drogas. Pa visu augiem ieliek nelielo trauciņu hidrolāta savākšanai, liek vārīties un vienmērīgas uguns. Katlam uzliek vāku ar rokturi uz leju, kad sāk parādīties tvaiks, vākam pa virsu liek ledu. Vāroties ūdenim, tvaiks atsitas pret pagriezto katla vāku un notek pa rokturi lejā, tad nopil augiem pa vidu ieliktajā trauciņā. Ledus uz katla vāka ik pa brīdim jānomaina, lai nodrošinātu dzesēšanas procesu. Jārēķinās arī ar lielu laika ieguldījumu, jo šis process, atkarībā no izvēlētajiem augiem, var aizņemt no 3-8 stundām. Gatavo ziedūdeni pilda traukos un ļauj tam nedaudz nostāvēties (aptuveni nedēļu), pēc tam to var sākt izmantot dažādiem mērķiem, atkarībā no paša auga pielietošanas specifikas. To var arī dzert.

Solvita ir liela sava aroda meistare, uz ko norāda kaut vai fakts, ka pašlaik viņa ir vienīgā, kurai izdevies iegūt ēteri no ievas koka, jo parasti to iegūst no koku ziediem un lapām, bet Solvita izmēģinājusi ēteri iegūt no mizas un tas arī izdevies, lai gan 38 gramu ētera iegūšanai nācies novārīt 220 litrus ievu mizu.

Stāstot par ievām, Solvita atklāja, ka tas ir latviešu tējas koks ar visām no tā izrietošajām antibakteriālajām īpašībām, un tā kā ievas miza, no kuras var veidot dažādus preparāts, jāievāc pirms ievas lapu plaukšanas, te būs vēl divi tās iespējamie pielietošanas veidi:

• Ievas mizu ievāc pirms lapu plaukšanas, sasmalcina. Sasmalcināto masu var apliet vai nu ar eļļu, kas nostāvoties pārtaps par antibakteriālu ziedi, ar ko, piemēram, iespējams ārstēt kāju sēnīti, vai ar alkoholu (spirtu), ko pēc nostāvēšanās var liet traukā ar pulverizatoru un izmantot virsmu, arī ādas, dezinfekcijai.

Eļļa gan jāizvēlas vai nu speciālā masāžas, vai jebkura eļļa bez izteiktas smaržas un garšas, kā, piemēram, vīnogu kauliņu eļļa.

Tāpat mājās iespējams pagatavot arī skrubīti pirtij – sakaltētas un saberztas vai samaltas drogas piejaucot tās sālim vai saberztu kastaņu augu pulverim, kas ir dabisks ziepju aizstājējs (ar kastaņu pulveri senākos laikos dāmas mazgāja smalko veļu).

Es pieturos pie principa uz ādas Tu vari smērēt to, ko tu vari ēst.

Šis princips, par to izdzirdot, šķita arī absolūti loģisks, sevišķi pirts kontekstā, jo pirtī, kad ādai poras ir vaļā, viss, kas nonāk uz ādas, nonāk arī organismā līdz ar preparātiem, ko pirtī lietojam, tāpēc, protams, tiem pēc iespējas būtu jābūt dabiskiem.

Runājot par augiem kopumā, Solvita saka, ka tie jāmācās sajust – ja cilvēkam augs nepieciešams, tas uzrunās ar smaržu vai izskatu, bet šai sajūtai jāmāk uzticēties. Vienisprātis ar Solvitu šajā jautājumā ir sertificēts pirtnieks un pirts slotiņu meistars Romualds Lamsters.

Romualds pirti esot iepazinis jau diezgan agrā bērnībā, kad gājis tajā katru nedēļu ar vecvecākiem. Tika izmantotas arī slotiņas. Jaunībā gan pirts Romualdu interesēja mazāk, bet tehnikuma un institūta laikā atgriezās vilinājums iet uz pirti:

Padomju laikā pirti saprata savādāk – galvenais bija svinības. Tu pirtī iegāji brīžiem, lai atžirgtu, sasildītos un uzmestu kādu gariņu (..), bet tad kādā pirtiņā es pamanīju, ka kāds ir slotiņas atnesis. Es tās uzreiz arī sāku izmantot.

Eksperimentējot, apgūstot slotu izmantošanas mākslu, Romualds empīriski sāka apgūt pirtnieka amatu, jo tolaik pirts ekspertu nav bijis daudz. Līdz padziļinātam darbam pirtī noveda arī apstākļu sakritība profesionālajā sfērā, kur uzņēmumi, kuros Romualds strādāja, bankrotēja, vai arī viņam pašam darbi negāja pie sirds, tāpēc tie tika mainīti, līdz pirtnieks uzdevis sev jautājumu – kādēļ tā notiek? Atbilde uz ko bija, ka tā ir visuma zīme, jo pats jutās pārstrādājies biroja darbos, kas ne līdz galam sniedza gandarījumu. Un tad līdz šim hobija līmenī iepazītā pirts kļuva par profesionālu nodarbi un tā jau 10 gadus.

Nemēģinot definēt, balstoties uz sajūtām, pirts priekš manis ir tā vieta, kur Tu vari atslābināties, tu vari sajusties droši, tu vari sajusties mīlēts. Tu vari iedziļināties pats sevī. Tu vari censties izprast pats sevi, parunāties ar savu neapzināto daļu, ar savu bezapziņu, pie kuras nav tik vienkārši nokļūt.

Runājot par galvenajām pirts slotām un to materiāliem, Romualds uzsvēra:

Ābeli, kas palīdz novērst bezmiegu. Tai ir arī spēcīga enerģētika, kas palīdz atbrīvoties no sadzīves likstām, dod spēku un veselību. [1]

Alksni, kas ir bioenerģijas avots. Tas ir ģimenes aizbildniecības koks,kas palīdz uzturēt un saliedēt attiecības starp ģimeni. Saskarsme ar alksni cilvēkam palīdz arī atmodināt cilvēkā nepieciešamību zināt to enerģiju, kas, pēc astrologu apgalvojuma, svarīga gara un fiziskās veselības uzturēšanai. Kontakts ar šo koku jādibina, ja vēlas atbrīvoties no kāda stagnanta stāvokļa, taču ilgstošs kontakts ar to var radīt galvassāpes, arī nervu un sirdsdarbības traucējumus. [2]

Apsi, ko senatnē uzskatījuši par svēto koku tās dziedniecisko īpašību dēļ – kādreiz ticēja, ka tā aizdzen ļaunos garus. No tās būvēja akas grodus, lai ūdens nebojājas, no tās cēla arī pirtis. Apses malkai gan ir maza siltuma atdeve, toties tā iztīra sodrējus. Atšķirībā no citiem kokiem, apse nedod cilvēkam enerģiju, bet gan paņem sev negatīvo, kas cilvēkā sakrājies. Tā veicina atbrīvošanos no uzbudinājuma un liekās enerģijas. [3]

Baltegli, ar ko vieglāk ir būt saskarsmē, kad ir nomākts garastāvoklis, kad ir iztukšota dvēsele. Koks ar savu labestību dod dzīvotgribu un spēju nesatraukties par sīkumiem, būt šeit un tagad. No tās skujām iegūst ēterisko eļļu, no kā tiek sintezēts kampars. [4]

Bērzu, no kura pamatā tiek veidotas pirts slotiņas. Tas ir visu tautu mīlēts, apdziedāts un leģendām apvīts koks. Tas noņem nogurumu, paaugstina organisma tonusu, neitralizē stresa radītās sekas, veicina dvēseles harmonijas atjaunošanu. Bērza enerģētika modina cilvēkā siltas, labas un veselīgas jūtas. [5]

Ceriņu, kas enerģētiski veicina visu veidu attīrīšanās procesus, ieteicams tiem, kam ir sirds un asinsvadu slimības. Tas rada mieru un klusumu. Kādreiz ticēja, ka tas sargā no spokiem. Taču jāatceras, ka tas ir arī nedaudz indīgs. [6]

Egli, kas izdala tik daudz īpašo gaistošo vielu fitoncīdu, ka gaiss, piemēram, egļu mežā ir principā sterils, jo visi mikroorganismi iet bojā. Egle ir vissenākais koks, kas ticis izmantots ārstēšanā. Dod pārliecību par sevi un sajūtu, ka ir saprasts agrāk neizprotamais dzīvības spēks. Ziemā egle ir enerģiju dodoša, bet vasarā – enerģiju ņemoša. [7]

Kadiķi, kas saistās ar otro (attiecības un radošā enerģija) un ceturto (sirds beznosacījuma mīlestība) avotiņu, dod pozitīvu enerģiju, garīgo redzējumu, līdzsvaro, atbrīvo, attīra. [8]

Kļavu, kam ir ļoti spēcīga enerģija – tas ir līdzsvara koks, kam tuvumā cilvēks kļūst mierīgs un par sevi pārliecināts. [9] Pats pirtnieks iesaka no divām kļavu slotām, kas iemērktas vēsā ūdenī, virs peramā galvas izveidot jumtiņu jeb Dieva zīmi.

Liepu, kas daudzām tautām ir svēts koks, ko uzskatīja par mīlestības un skaistuma dievietes koku. Arī latviskajā dzīves uzskatā to saista ar sievišķību. Tās enerģija ir spēcīga un maiga, rada siltuma un miera sajūtu, palīdz atbrīvoties no nomāktības un depresijas. Pastāv ticējums, ka liepa spēj atvairīt zibeni un uzņemt sevī cilvēka kaites, ja tai pieskaras. [10]

Ozolu, kas personificē varenumu, stiprumu un spēku. Baltu tautām tas ir svēts koks. Saskarsmē ar cilvēku ozols atdod cilvēkam savu pozitīvo enerģiju un nomierina dvēseli. Ozoli savā starpā ir saistīti – ja cilvēks nodara pāri vienam ozolam, šī informācija izplatās aptuveni 100 kilometru attālumā, un pozitīvo enerģiju no šī koka cilvēks vairs nespēs iegūt. [11] Pirtī savukārt ar ozol pērties iesaka tikai fiziski un garīgi stipriem cilvēkiem, kas tos darīs vēl stiprākus. Vājākos ozols savukārt darīs vēl vājākus.

Priedi, kas ir viens no spēcīgākajiem enerģētiskajiem kokiem. Tas ir saules koks, jo uzņem no saules enerģiju, ko pēc tam atdod cilvēkam. Tai ir dzīvinoša, pozitīva, aizsargājoša un prieka sajūtu radoša enerģija. Palīdz cilvēkam iemācīties sevi cienīt. [12]

1. Regīna Rožkalne “Koki. Veselības un enerģijas avots”, 2006, 95

2. Regīna Rožkalne “Koki. Veselības un enerģijas avots”, 2006, 25

3. Regīna Rožkalne “Koki. Veselības un enerģijas avots”, 2006, 28-29

4. Regīna Rožkalne “Koki. Veselības un enerģijas avots”, 2006, 33-35

5. Regīna Rožkalne “Koki. Veselības un enerģijas avots”, 2006, 37

6. Regīna Rožkalne “Koki. Veselības un enerģijas avots”, 2006, 133

7. Regīna Rožkalne “Koki. Veselības un enerģijas avots”, 2006, 56-57

8. https://aromstudija.lv/lv/eteriskas-ellas/product/kadika-eteriska-ella/category_pathway-2

9. Regīna Rožkalne “Koki. Veselības un enerģijas avots”, 2006, 61

10. Regīna Rožkalne “Koki. Veselības un enerģijas avots”, 2006, 67-68

11. Regīna Rožkalne “Koki. Veselības un enerģijas avots”, 2006, 72

12. Regīna Rožkalne “Koki. Veselības un enerģijas avots”, 2006, 71