Iepriekš mūziķi nebija sadarbojušies, un pirmā tikšanās izvērtās produktīva – ļaujoties sarunām un brīvam domu plūdumam, dziesma tika sacerēta un ierakstīta vienas dienas laikā.

"Sākumā mēs daudz runājām par to, ka cilvēki savu dzīvi pavada virtuāli, savu pasauli veido sociālajos tīklos, un citām globālām problēmām. Labākās frāzes pierakstījām, līdzīgi strādājām arī ar muzikālajām frāzēm," dziesmas tapšanu atceras Rūdolfs Macats.

"Šī dziesma ir pretstats tam, ko mēs ikdienā darām, un tādēļ mums tā tik ļoti patīk!" saka Ervīns Ramiņš. "Dziesma radās strauji un organiski, kas bija patīkams pārsteigums. Tā kā tikāmies organizētā nometnē, bet faktiski nejaušā kārtā, tad uzreiz vienojāmies, ka nerakstīsim to, ko no mums varētu sagaidīt, bet iesim tur, kur vēl paši neesam bijuši. Atceros, runājām par Dullo Dauku, kurš gāja līdz pasaules malai - tur, kur viņš vēl nebija bijis. Un mēs devāmies viņa pēdās. Bez šīs dziesmas vēl ir iesākti trīs-četri skaņdarbi. Tātad - turpinājums sekos!"