Kolēģi par režisora Kublinska nāvi: "Viņš mira dziļā vientulībā"

Kā izdevumam "Privātā Dzīve" skaidro Latvijas Nacionālā teātra sabiedrisko attiecību vadītāja Līga Rimšēviča, režisoram esot paticis noslēpties un pazust - viņš bieži neesot reaģējis uz telefona zvaniem vai īsziņām. "Kad un kāpēc viņš aizgāja no dzīves, neviens īsti neuzzinās... Zināms, ka pēdējā komunikācija viņam bijusi ar aktieru senioru atbalsta fondu "Rampa". Ir tikai skaidrs, ka viņš miris vientulībā un neviens par to kādu laiku nav zinājis," nosaka Rimšēviča. 

Viņas teiktajam pievienojas arī režisora iecienītākās aktrises Evija Krūze un Lāsma Kugrēna. "Ir sāpīgi apzināties, ka cilvēkam, kurš vienmēr ir bijis dzīves mutulī, bija jāšķiras no dzīves dziļā vientulībā," izsakās Krūze.

Arī Kugrēna, neraugoties uz 40 veiksmīgiem sadarbības gadiem kopā ar režisoru, saka: "Viņš nevienu cilvēku nelaida savā privātajā telpā. Lai arī cik es viņam būtu mīļa aktrise un viņš man teātrī – tēvs, brālis, vīrs, mīļākais un bērns, par viņa dzīvi neko nezināju."

Kublinskis piedzima 1939. gada 12. aprīlī Rīgā, 1965. gadā absolvējis Latvijas Valsts konservatorijas Teātra fakultātes Režijas nodaļu. 1957. gadā sācis strādāt Nacionālajā teātrī par rekvizitoru un aktieri. 1966. gadā kļuvis par Nacionālā teātra režisoru. Laika posmā no 1987. līdz 1989. gadam bijis teātra mākslinieciskais vadītājs.

Iestudējis izrādes Rīgas Operetes teātrī, Operas un baleta teātrī, Rostokas Tautas teātrī un Maskavas teātrī "Sovremeņņik". 1973. gadā iestudējis Dziesmu svētku simtgades noslēguma koncertu.

Par nopelniem latviešu teātra attīstībā 2005. gadā apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni.

1995. gadā saņēmis "Spēlmaņu nakts" balvu nominācijā "Gada latviešu literatūras iestudējums" par iestudējumu "Ceplis".

Saņēmis Latvijas teātra "Spēlmaņu nakts 2016/2017" balvu par mūža ieguldījumu teātra mākslā.