Kaut arī mājās un pašizolācijā, mēs turpinām strādāt, domāt un just – gan mākslinieki, gan citi radošo institūciju pārstāvji, arī portāls Arterritory.com. Kā sava veida iedvesmas un savstarpējas solidaritātes – attālinātas kopā būšanas žestu portāls aizsācis projektu “Ko šobrīd dara mākslinieks” – kā liecību tam, ka dzīve un kreativitāte neapstājas arī krīzes laikā.

Fotogrāfe Vika Eksta atsūtījusi atbildes uz Arterritory.com jautājumiem.

Ko tu šobrīd dari?

Vairāk nekā mēnesi pavadīju Krāslavā, daudz lasīju, rakstīju, fotografēju un filmēju, remontēju, gāju dabā, pētīju visādas bērnības un agrās jaunības mantiņas, dienasgrāmatas, albumus. Izmantoju šo laiku, lai mazliet atpūstos no pedagoģijas, sakārtotu domas un atgrieztos pie saviem radošajiem projektiem, kā arī pabeigtu iesāktos pasūtījuma darbus. Man visu februāri un marta sākumu bija sajūta, ka visa kā ir pa daudz un es netieku līdzi, tāpēc patiesībā ļoti ilgojos pēc iespējas mazliet pabūt ar sevi un tuviniekiem. Strādāju pie video izstādei “Izzinot sarežģīto pagātni”, kas notiks novembrī Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā. Šajā darbā pievēršos sava tēva pieredzei obligātajā militārajā dienestā Afganistānā. Turpinu fotografēt Velnezeru un citas ainavas, kā arī veidot vizuālo dienasgrāmatu par to, kā izjūtu notiekošo. Tagad esmu atpakaļ Rīgā un sāku pamazām montēt safilmēto materiālu, kā arī plānot tiešsaistes kursu sadarbībā ar ISSP Skolu, kur mēs piedāvājam visiem interesentiem veidot foto projektus par to, kā viņiem šobrīd iet.

Tev ir recepte, kā izdzīvot laikā, kura raksturzīme ir sliktas ziņas?

Ziņas es lasu diezgan daudz, taču daru arī citas lietas – strādāju, sportoju, lasu, taisu ēst, skatos filmas, gatavoju nodarbības, runāju ar tuviniekiem... Nu un tad tie citi darbi un lietas arī ir tas, kas pagaidām neļauj ziņām un to radītām noskaņām mani apēst.

Kas mums visiem būtu jādara, lai padarītu pasauli labāku - kādreiz, kad šis viss būs beidzies? Ir skaidrs, ka nekas vairs nebūs kā kādreiz. Vienlaikus katrā jaunā sākumā ir sava veida maģija...

Es, godīgi sakot, domāju, ka nav nekā tāda, izņemot ēšanu un gulēšanu, ko jebkad darīs pilnīgi visi, vienalga, kādi laiki būtu pienākuši... Cerības, ka šīs pieredzes rezultātā pasaule kļūs labāka, šķiet apšaubāmas.

Man nav ambīciju ko mainīt globālā mērogā vai izplatīt kaut kādas idejas visiem, mēģinu sākt ar sevi un tuvāko apkārtni – kaut vai regulāri iziet paskriet un dzert vitamīnus, lai stiprinātu imunitāti un samazinātu iespēju, ka citiem vēlāk būtu jāņemas ar manām kaitēm...

Mākslas un kultūras telpa ir viena no tām jomām, kuras šī krīze skārusi ļoti skarbi. Kāda, tavuprāt, ir mācība, ko tā mums devusi nākotnē?

Veidot savus projektus ar iespējami mazāku budžetu un vairāk orientēties uz materiāliem un iedvesmas avotiem, kas ir pieejami tepat uz vietas. Svarīgi arī mācīties sasniegt auditoriju un komunicēt par savu darbību internetā. Lai kaut ko radītu, nav obligāti jābrauc uz rezidencēm vai jāsadraudzējas ar kuratoru X no Ņujorkas. Svarīgāk atrast laiku un telpu, kur regulāri strādāt. Es personīgi uzskatu, ka valstī, kurā kultūra nav prioritāte, lielākajai daļai mākslinieku vienmēr ir bijis jādomā par alternatīviem iztikas avotiem. Tas nav nekas jauns.

Vikas Ekstas darbības joma ir konceptuālā māksla. Viņas izteiksmes veidi ir fotogrāfija, video un performances. Būtiska Ekstas radošās darbības daļa ir arhīvu pētniecība, un savu darbu kopumā viņa raksturo kā pētniecību caur mākslu. Eksta ieguvusi bakalaura grādu Latvijas Kultūras akadēmijas Audiovizuālās mākslas nodaļā un maģistra grādu Latvijas Mākslas akadēmijas Vizuālās komunikācijas nodaļā. Apguvusi fotogrāfiju pie Andreja Granta fotostudijā “2 Annas” un EFTI fotoskolā Madridē. Šobrīd Vika Eksta strādā kā pedagoģe un pasniedz fotogrāfijas pamatus “Annas 2”.

Ieguvusi ADC Young Guns balvu, “Rīgas Fotogrāfijas biennāles 2016” balvu “Meklējam jauno fotogrāfijā!” un FK Magazine portfolio balvu. Izstādēs Latvijā un ārvalstīs piedalās kopš 2014. gada.