Brutālisma stilā celtā kuba formas ēka atrodas Romas pievārtē, Tirēnu jūras krastā. Mūsdienās šis nams ir paaugstinātas bīstamības stāvoklī, taču 1970. gados eksperimentālo māju jeb "casa sperimentale” uzskatīja teju par arhitektonisku skulptūru. Tās autors ir itāļu arhitekts Džuzepe Perudžīni, viņa sieva Uga de Plezānta un abu atvase Rinaldo Perudžīni. Trijotne 1968. gadā sāka savas vasaras mājas būvniecību, taču tikai 1975. gadā ēka tika pabeigta.

Eksperimentālas mājas būvniecībā tika izmantoti dažnedažādi materiāli – betons, stikls, plastmasa un koks, taču būtiskākā, kas šo māju padara par unikālu arhitektūras objektu, ir tās forma. Ēka ir celta uz vairākiem dzelzsbetona pāļiem, kas rada ilūziju, ka māja karājas koku galotnēs. Ēka sastāv no vairākām ģeometriskām figūrām –  pagrabstāvā savulaik bijis spa un peldbaseins, bet augšējos stāvos ir sfēriskas formas telpa piecu metru diametrā, atsevišķi 3x3x3 metrus lieli istabu kubi, kuros ierīkota virtuve un divas guļamistabas. No pārējām telpām ir nošķirtas divas vannasistabas – 3x1,5 metrus lieli moduļi. Portāls “Iconic Houses” atklāj, ka Perudžīni ģimene mājas projektu sadalīja četros atsevišķos projektos: galvenā māja; sfēriskas formas lapene; viesu māja un žogs. Māju arhitektu ģimene nodēvēja par “eksperimentālu”, jo tā tapa gluži kā eksperiments ar pētījuma jautājumu – vai ģeometrisku formu kopumā beigu beigās varēs pilnvērtīgi dzīvot?

Lai arī mājā dzīvoja arhitekts un viņa ģimene, eksperimentālais nams bija ārkārtīgi populāra apskates vieta 1970. gadu vidū, un nereti te norisinājās vairāki ar modi un kino saistīti pasākumi, vēsta portāls “Iconic Houses”. Ērmīgo celtni īpaši bija iemīļojis itāļu režisors, filmas “Baltais šeihs” autors Frederiko Fellīni, kas dzīvoja eksperimentālajam namam kaimiņos.

Tomēr šis nams bija ārkārtīgi ekscentrisks un tik dziļi sevī iemiesoja autora būtību, ka pēc Džuzepes Perudžīni nāves 1995. gadā mājoklis tā arī nenonāca neviena cita īpašnieka rokās.