Linda Mūrniece atklāti par to, vai vēlreiz izvēlētos kļūt par uzņēmēju (6)

Kā "Facebook" ierakstā rakstīja uzņēmēja, viņa ir nogurusi no problēmu risināšanas, ko paredz viņas profesija. 

"Ja man šodien jāizvēlas - strādāt algotu darbu vai nodarboties ar uzņēmējdarbību, es nešauboties izvēlos algotu darbu. Lielāko savas dzīves daļu tā esmu strādājusi. Par savu darbu saņēmu algu, prēmijas, ja labi strādāju; pa kaklu, ja kaut ko ne tā. Pēdējos gadus esmu uzņēmēja.

Jau pie uzņēmuma dibināšanas bija jāskaidrojas - bankai, ka pamatkapitālu 2,5 tūkstošus esmu godīgi nopelnījusi (nav taču miljoni, kurus es nevarētu būt sapelnījusi).

VIDam, ka adrese, kur reģistrēju uzņēmumu nav fiktīva (Hotel Roma!)... Ikdienā - kamēr bija daudz darba, tik ļoti viss nebija sakāpināts. Bija kolektīvs, kas palīdzēja daudz ko atrisināt. Bet tāpat jau bija skaidrs - alga sev jānopelna pašai un darbs jāorganizē tā, lai darbiniekiem algas ir, ko maksāt. Protams, nodokļi... Tagad vairāk laika pamanīt, kā no visiem stūriem lien laukā problēmas - policija ar pārbaudēm, VID ar nodokļiem, bankas inspektori, kurus neinteresē darījumu specifika, interesē priekšraksti. Kāds uztur epastus, cits atbild par kukaiņu iznīdēšanu, vēl citi - par darba drošību, ugunsdrošību, būvnormatīvu ievērošanu...

Noteikums noteikuma galā, visam termiņi un par visu jāmaksā.

Ir vai nav žurkas, ikmēneša maksājums obligāts... Apsardze, signalizācija, pakalpojumi, saplīsušas trubas, parādnieki, parādi, atskaites... Patiesībā īsti nav laika domāt par uzņēmumu, par jauniem plāniem, skrien tikai “dzēst ugunsgrēkus”. Un tā saproti - vai nu esi neveiksmīgs uzņēmējs vai uzņēmējs neveiksmīgā laikā...

Jā, protu pati stāvēt bārā, protu grīdas mazgāt. Bet pa īstam būtu priecīga, ja kāds man par to maksātu algu.

Pastāvētu, izmazgātu, saņemtu algu un ietu mājās... Šodien to nevaru un vēl, šķiet, ilgi nevarēšu. Jo esmu atbildīga par daudziem un daudz ko.  Vienkārši sapņoju par mierīgākām dienām," rakstīja Mūrniece.

Daudzi Mūrnieces atbalstītāji komentāros mierināja viņu ar faktu, ka grūti ir pēdējie trīs mēneši, tādēļ drīz noteikti esot jāpaliek labāk.