Aigars Grāvers laulību ar Aiju Strazdiņu nodēvē par pārpratumu (1)

Krīvēns vaicāja Grāveram, ko viņš ir iemācījies no katras laulības. 

"Pirmā laulība man ilga ļoti īsu brīdi, kaut kādu gadu apmēram. Man sieva nomira pēc gada. No pirmās laulības es atceros to brīnišķīgo iemīlēšanās skaistumu, kas ir tajā brīdī. Viņa atstāja tā kā to skaisto, visu to brīnišķīgo. Un pameta mani. Un es paliku ar to skaistuma etalonu," atklāja mūziķis, kura pirmā sieva Ilva nomira pēc dēla piedzimšanas.

Arī no otras laulības Grāvers guvis vērtīgas atziņas. "Otrā laulībā es guvu to, ka cilvēkam tomēr jāskatās apkārt, vai tu neej pāri līķiem. Jābūt kompromisam. Lai sasniegtu kaut ko, tev ir jāatsakās no kaut kā cita. Un tad jautājums tāds - no kā tu esi spējīgs atteikties? Kā vārdā?"

Savukārt trešo reizi Grāvers apprecējās ar Strazdiņu, pārim laulībā pavadot 14 gadus. Kā norādīja mūziķis, viņam vēl nav bijis pietiekami daudz laika pārdomāt, ko viņš iemācījies no pēdējām attiecībām, taču šādas tādas pārdomas viņam ir radušās. 

"Cilvēkiem jābūt ļoti uzmanīgiem, man tai skaitā; pirms sāk attiecības ar otru sievieti, vajag ieraudzīt, ka maza adatiņa var izaugt par ļoti lielu problēmu. [..] Es domāju, ka tas bija pārpratums," norādīja mūziķis. 

Uz Krīvēna atbildi par to, ka laulība, kurā dzimuši divi bērni, nevar būt pārpratums, Grāvers atbildēja: "Jā, bet es varbūt gribēju vairāk, nekā viņa gribēja. Mums bija tā paaudžu atšķirība pārāk liela, 18 gadi. 

Mēs viens otrā redzējām kaut ko citu. Viņa manī varbūt redzēja tramplīnu savai izaugsmei, bet es viņā redzēju perspektīvu ģimenes ligzdiņai. Bet varbūt es kļūdos. Jo man vēl pārdomu laiks par šo laulību vēl nav beidzies. Pārdomu laikam jābūt dažu gadu garumā. Bet šinī brīdī man šķiet, ka tas bija divu dažādu cilvēku skatījums.

Bija ļoti skaistas lietas, foršas lietas, kas mums sapasēja, bet bija tās mazās adatiņas, kuras sākumā likās, ka pazudīs, bet viņas kļuva par resnām naglām un sadzīviskām nesaskaņām," rezumēja Grāvers. 

Kā piebilda mūziķis, viņš esot gribējis cīnīties par ģimenisko pusi, bet Strazdiņa vairāk cīnījusies par savu kā sievietes izaugsmi.