Arhitektu birojs: Nacionālās koncertzāles projekta attīstību var sākt nekavējoties

TVNET/LETA
Arhitektu birojs: Nacionālās koncertzāles projekta attīstību var sākt nekavējoties
Facebook Draugiem Twitter Whatsapp
Comments 5
Kultūras ministrs Nauris Puntulis
Kultūras ministrs Nauris Puntulis Foto: Ieva Makare/LETA

Ar SIA "Arhitektu birojs A + Sh" atzinumu Nacionālās koncertzāles projekta attīstībai nepieciešamās darbības var sākt nekavējoties, informēja kultūras ministra Naura Puntuļa (VL-TB/LNNK) padomniece Inga Vasiļjeva.

Šodien Sadarbības padomē tika skatīts un akceptēts turpmākai jautājuma virzīšanai Ministru kabinetā (MK) kultūras ministra rosinājums attīstīt Nacionālās akustiskās koncertzāles projektu Rīgā VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) piederošā teritorijā Elizabetes ielā 2, demontējot bijušo LPSR Komunistiskās partijas Centrālkomitejas ēku, vēlāk "Pasaules Tirdzniecības centru".

Kultūras ministrs norādīja, ka 2019.gada 5.novembra Ministru kabineta sēdē, skatot informatīvo ziņojumu par Nacionālās koncertzāles attīstības projekta izstrādes gaitu, tika konstatēts, ka Nacionālās koncertzāles projekts būtu jāīsteno uz publiskā partnera īpašumā esoša apbūves gabala, jo projekta īstenošana uz privātpersonai piederoša nekustamā īpašuma satur paaugstināta riska faktorus.

Puntulis pavēstīja, ka darbs tika turpināts, un pēc atkārtotām konsultācijām ar VNĪ ir nonākts pie viena no labākajiem iespējamiem risinājumiem gan lokācijas, gan īpašumtiesību jomā, konsultējoties gan ar Kultūras ministrijas (KM) arhitektūras padomi, gan sagaidot VNĪ un Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes atzinumus.

"Ceru, ka rīt Ministru kabinets pieņems vēsturisku lēmumu, kas kalpos par impulsu radošās ekonomikas attīstībai," pauda ministrs.

Saskaņā ar SIA "Arhitektu birojs A + Sh" atzinumu, kas KM uzdevumā veica novietnes analīzi, secināts, ka lokācija Elizabetes ielā 2 ir piemērota akustiskās koncertzāles projekta attīstībai un tai ir daudz priekšrocību salīdzinājumā ar iepriekš apskatītajiem zemesgabaliem.

Konkrētais zemesgabals atrodas pilsētas centrā un ir ērti sasniedzams gan ar kājām, gan ar sabiedrisko transportu, gan ar automašīnu. Tai piemīt laba pieejamība gan tūristiem, gan valsts iedzīvotājiem, jau šobrīd pieejams plašs autostāvvietu klāsts, kuru iespējams vēl papildināt, par arhitekta biroja atzinumu informēja kultūras ministra padomniece.

Teritorija atrodas nozīmīgā pilsētas daļā - Rīgas vēsturiskajā centrā un Nacionālās koncertzāles projekta attīstība ir veicama saskaņā ar Rīgas vēsturiskā centra noteikumiem, tai ir pateicīga labiekārtojuma vide - parks un ūdensmalas; potenciāls kvalitatīvai arhitektūrai.

Kā uzsvēra ministrijā, šai teritorijai nav izstrādāts detālplānojums, bet atļautais izmantošanas veids ir atbilstošs koncertzāles būvniecībai. Praktiski viss inženierapgādei nepieciešamais ir pieejams tiešā zemesgabala tuvumā. Līdz ar to Nacionālās koncertzāles projekta attīstībai nepieciešamās darbības var sākt nekavējoties.

Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes (NKMP) ekspertu atzinumā, kas iesniegts KM, minēts, ka esošās ēkas attīstība biroju funkcijai nebūtu vēlama, jo šāds risinājums turpinātu padomju laikā Rīgas attīstībā pieļauto pilsētplānošanas nepilnību.

Ja ēka nolietojuma dēļ tiktu nojaukta, tad labākais risinājums būtu atjaunot parku, neko tās vietā nebūvējot. Vienīgais iemesls jaunas apbūves izvietošanai Komunistiskās partijas Centrālās komitejas ēkas vietā būtu visai sabiedrībai nozīmīga - simboliska kultūras būve, kuras apjoms nedrīkst pārsniegt esošās apbūves vizuāli uztveramo apjomu. Attaisnojums jaunas būves izvietošanai būtu arī jaunradītā objekta īpašas arhitektūras kvalitātes ikoniska nozīme. 

NKMP norāda, ka Komunistiskās partijas Centrālās komitejas ēkai piemīt sava laika kā modernisma perioda arhitektūras vērtība, bet tās tapšanas un izvietojuma dēļ tā nav tik nozīmīga, lai piešķirtu saglabājamas kultūrvēsturiskas vērtības statusu.

Ministrijā informēja, ka ar 2018.gada 14.augusta MK rīkojumu tika atbalstīts rosinājums par Ekonomikas ministrijas iestāžu izvietošanu ēkā Elizabetes ielā 2, vienlaicīgi minot, ka pirms Ekonomikas ministrijas un tās iestāžu pārvietošanas ēkā ir veicami remontdarbi, kuru nepieciešamais finansējuma apjoms tika lēsts 30,8 miljonu eiro ar pievienotās vērtības nodokli.

Savukārt, 2020.gada jūnijā VNĪ informējusi KM, ka nepilnu divu gadu laikā pēc šī konceptuālā lēmuma pieņemšanas joprojām ir neskaidrība par turpmāko attīstības projekta īstenošanas nepieciešamību un faktiski nav izdevies uzsākt šī attīstības projekta īstenošanu, kā arī Ekonomikas ministrija ir informējusi VNĪ, ka tā plāno veikt atkārtotu izvērtējumu šī projekta nepieciešamībai un ieviešanas alternatīvām.

Tēmas

Nepalaid garām!

Uz augšu