“Neraugoties uz atšķirīgiem viedokļiem, dialogs ar arhitektu Jāņa Vilciņa un Alfona Ūdra tuviniekiem bija konstruktīvs, atklāts un cieņpilns. Skaidrs, ka modernisma arhitektūras mantojums Latvijā ir nopietni jāpēta un jādokumentē, kas nenozīmē, ka viss šis mantojums ir jāsaglabā fiziski par katru cenu, taču dokumentēšana un apzināšana jāveic, pielietojot visas 21. gadsimta tehnoloģiskās iespējas. Turpmākais process notiks ciešā sazobē ar visām iesaistītajām pusēm – arhitektiem, ainavu arhitektiem, pilsētplānotājiem u.c., organizējot dažāda formāta izpētes, plenēru, kuru rezultātiem jākļūst par arhitektu konkursa pamatu. Un konkursā tā jau būs arhitektu izšķiršanās – saglabāt, daļēji saglabāt vai nojaukt šo ēku. Mums visiem lielisks piemērs ir analogs koncertzāles konkurss Viļņā. Sarunā esam vienojušies, ka nepieciešams izveidot sabiedrisko padomi, kas vēros un vērtēs procesa gaitu,” atzīmē Nauris Puntulis.

“Valdības steigā pieņemtais lēmums par ēkas Elizabetes ielā 2 nojaukšanu mūsu ģimenēm bija milzīgs šoks un pārsteigums, jo līdz šim nekad nebija izskanējusi informācija, ka šī vieta tiktu izskatīta koncertzāles būvniecībai.

Mūsu ģimenēm ir nepieņemami daudzi publiski izteikumi gan par ēkas izskatu, gan kvalitāti, jo mēs atceramies un zinām, ar kādu rūpību arhitekti to radīja, veidoja un loloja, cerot, ka kādreiz tā būs noderīga sabiedrībai. Tiekoties ar ministru, saņēmām apsolījumu, ka pirms jebkādu darbu uzsākšanas, vispirms tiks veikta vispusīga administratīvās ēkas Elizabetes ielā 2 novērtēšana, lai precīzi zinātu tās gan kultūrvēsturisko, gan materiālo vērtību, kā arī arhitektu ģimeņu pārstāvjiem būs iespēja piedalīties īpaši veidotā sabiedriskajā uzraudzības padomē, lai nodrošinātu atklātību pret sabiedrību par turpmāk pieņemtajiem lēmumiem,” saka arhitekta J.Vilciņa mazmeita Rūta Grikmane, piebilstot, ka projekta autoru radinieki turpinās skrupulozi sekot līdzi pieņemtajiem lēmumiem un turpmākajām darbībām.