Šodienas redaktors:
Krista Garanča

Dators arhitekta vietā: kā mākslīgais intelekts mainīs nākotnes arhitektūru (3)

Raksta foto
Foto: Wikimedia Commons

Mūsdienu tehnoloģijas sniedz iespēju automatizēt visdažādākās ikdienas nianses un krietni paātrināt ražošanas procesus. Mākslīgais intelekts jau šobrīd ir īpaši svarīgs elements kiberdrošībā, medicīnā, rūpniecībā un pat mārketingā. Nu arī tehnoloģijas iesaistās arī ēku projektēšanā.

Kas ir mākslīgais intelekts?

Mākslīgais intelekts (AI) jeb mākslīgais saprāts parasti ir datorsistēma, kas spēj patstāvīgi atrisināt dažādus uzdevumus, pareizi interpretēt datus, mācīties no tiem un izmantot šīs zināšanas, lai atšķetinātu citus, sarežģītākus uzdevumus nākotnē. Mākslīgo intelektu parasti izmanto tulkošanā, runas atpazīšanā vai vizuālu attēlu atpazīšanā – šīs darbības sistēma veic krietni ātrāk nekā jebkura persona, jo tā spēj apstrādāt milzīgu datu daudzumu īsā laika posmā.

Patlaban šādas “viedās” sistēmas var izmantot arī arhitektūrā un pilsētplānošanā. Iepriekš arhitekti izmantoja tradicionālas celtniecības metodes un iespējas, bet mākslīgais intelekts var palīdzēt rast jaunus risinājumus neordināru ēku radīšanā vai pilsētas procesu optimizēšanā.

Mākslīgais intelekts uzņemsies sagatavošanu un projektēšanu

Nākotnē mākslīgā intelekta iesaiste arhitektūrā būs teju neizbēgams un projektēšanas procesā izšķirošs elements. Lai izvēlētos pareizi un racionāli, programmatūra ātri vien radīs piemērotākos ēkas būvniecības risinājumus. Patlaban tieši sagatavošanās darbi prasa visvairāk laika – arhitektiem un dizaineriem pirms ēkas projektēšanas ir jāņem vērā lērums normatīvu, regulu, tehnoloģisko prasību un citus noteikumus.

Tāpat arhitektiem ir jāiekļaujas pasūtītāja vēlmju sarakstā, finansiālajās iespējās, klimata zonas, augsnes un reljefa īpatnībās, jāizvērtē gruntsūdeņu pieejamība un pilsētas ierobežojumi. Šo parametru izzināšana un aprēķināšana prasa laiku, taču mākslīgais intelekts spēs ātri un efektīvi atrast piemērotākos risinājumus un alternatīvus variantus.

Parametriskā dizaina paraugs - muzejs Mehiko, Meksikā
Parametriskā dizaina paraugs - muzejs Mehiko, Meksikā Foto: Wikimedia Commons

Parametriskā arhitektūra kļūs par normu

Parametriskais dizains ļauj radīt dažādas neparastas ēku formas un pat neiedomājamus dizainus, kurus ir iespējams izveidot tikai ar digitālām tehnoloģijām. Parametriskā arhitektūra ir pavisam jauns jēdziens, kuru var dēvēt par arhitektūras programmēšanas valodu, kas ļauj atrast optimālo dizaina piemēru, atlasīt oriģinālas dizaina formas, iestatīt ierobežojumus, savienot datus un radīt unikālas ēkas.

Būvniecība kļūs daudz vienkāršāka un ātrāka

Dažkārt aprēķinu un plānu sastādīšana līdz realizācijai prasa vairākus gadus. Šajā laikietilpīgajā procesā mākslīgais intelekts varētu būt ļoti būtisks šī laika saīsināšanai. Programmatūra varētu sniegt būvniekiem un inženieriem piekļuvi neizmērojamiem datu apjomiem, kas atvieglotu ēkas dizaina veidošanu, apkārtējās vides analīzi un izmaksu aprēķinu. Šī informācija palīdzēs samazināt projektēšanas un būvniecības laiku.

Jau šobrīd daži uzņēmumi celtniecībā izmanto mākslīgo intelektu – testa režīmā tiek izmantoti 3D printeri, kas dienas laikā spēj izdrukāt neliela izmēra privātmājas. Šīs tehnoloģijas nereti tiek aprīkotas ar mākslīgā intelekta antenām, kas, sistēmām mijiedarbojoties, spēj veidot objektus bez cilvēka iesaistes.

Zahas Hadidas projektētā Guandžou opera
Zahas Hadidas projektētā Guandžou opera Foto: Zaha Hadid Architects

Pilsētas kļūs automatizētas

Pilsētplānošana ir sarežģīts daudzu ekonomikas nozaru mijiedarbības mehānisms, kas prasa precīzu plānošanu vairāku gadu garumā. Šajā jomā mākslīgais intelekts mainīs tradicionālos modeļus.

Tehnoloģiju attīstība ļaus pilsētas struktūrām mijiedarboties ar cilvēkiem piederošajām viedajām ierīcēm. Jau šobrīd elektromobiļus var savienot ar viedtālruņiem, taču tālākā nākotnē tehnoloģijas atvieglos ikdienu vēl plašākā spektrā, proti, uzlabos drošību pilsētā, optimizēs satiksmi, ierobežos atkritumu daudzumu.  

Mākslīgais intelekts mainīs mājokļus

Viedās sistēmas var izmantot ne tikai arhitektūras veidošanā, bet arī ģimenes ikdienā. Jau šobrīd mājokļu sistēmas ir iespējams sinhronizēt ar viedtālruni, piemēram, apsardzes sistēmu, apgaismojumu, dažādām ierīcēm vai apkuri. Šīs sistēmas ļauj ar balss kontroli vai dažiem klikšķiem viedtālrunī mājoklī atvērt aizkarus, uzsildīt ūdeni vēlamajā temperatūrā, ieslēgt signalizāciju vai mūziku. Tuvākajā nākotnē mājokļos mākslīgais intelekts tiks iekļauts gan ēkas dizainā, gan ergonomikā.  

Viena no progresīvākajām un tālredzīgākajām arhitektēm, kas pirmā sāka izmantot mākslīgo intelektu ēku dizainā, ir Zaha Hadida. Tieši šīs arhitektes radītās ēkas izceļas ar fenomenālu arhitektūru un neordināriem risinājumiem.

Nepalaid garām!

Uz augšu