/nginx/o/2019/06/20/12283791t1hbab5.png)
:format(webp)/nginx/o/2020/07/10/13201942t1hf201.jpg)
Sociālajos tīklos plašu rezonansi izpelnījies influenceres un uzņēmējas Elīnas Didrihsones apģērbu veikals "Butterfly", kas nonācis arī Valsts ieņēmumu dienesta (VID) un Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PATC) redzeslokā.
Influenceres Elīnas Didrihsones apģērbu veikals nonācis PTAC un VID redzeslokā
Salīdzināšana ar populāra Ķīnas internetveikala sortimentu
Kādreizējā šovu zvaigzne Kristīne Miljone (šovā "Okartes skatuve" pieteica sevi kā Crystal) vietnē "Facebook" 2. jūlijā publiskoja ierakstu, kurā salīdzina "Butterfly" apģērbu sortimentu ar populārajā Ķīnas internetveikalā "AliExpress" pieejamajām precēm. Sieviete dalījusies ar "Butterfly" un "AliExpress" publiskotajiem foto, apgalvojot, ka tie ir vieni un tie paši apģērbi.
"Nē, nu forši, ka ir savs bizness un ir ar ko nodarboties, bet, iespējams, es kādai atklāšu Ameriku tepat Ķīnā - "AliExpress"," raksta Miljone, kuras ieraksts izpelnījies ažiotāžu - līdz 6. jūlija pēcpusdienai tas saņēmis 3,3 tūkstošus komentāru.
Ļaudis metās spekulēt, vai tiešām uzņēmēja, kura iekarojusi daudzu sekotāju simpātijas vietnē "Instagram" (Didrihsonei seko 64,5 tūkstoši cilvēku, bet uzņēmumam "Butterfly" - 57 tūkstoši), nodarbojas ar klientu maldināšanu?
Kā ieraksta komentāros atklāj Didrihsones sekotājas, viņa savas uzņēmējdarbības pirmsākumos esot sacījusi, ka apģērbu sortimentā ir pašu darinātas drēbes, kuras šujot viņas mamma.
Lai arī patlaban nav pierādīts, ka Didrihsones veikalā tiek tirgoti "AliExpress" vai kādā Polijas vai Lietuvas tirgū iegādāti apģērbi, TVNET sazinājās ar Patērētāju tiesību aizsardzības centru (PTAC).
PTAC skaidro: "Attiecībā uz ražotājvalsti ir jānorāda tā valsts, kurā konkrētā prece ir ražota, un patērētājus nedrīkst attiecībā uz to maldināt."
Savukārt apģērbu, kas kādā valstī ir ražots, bet kādā citā uzlabots, drīkst tirgot, taču viennozīmīgi nevar pateikt, kura tad būtu jānorāda kā ražotājvalsts. Tas bieži vien atkarīgs, cik daudz no apģērba ražošanas procesa ir noticis katrā no valstīm.
Kas attiecas uz uzcenojumu, PTAC norāda: "Latvijā un faktiski jebkurā brīvā ekonomikā cenas netiek regulētas ne precēm, ne pakalpojumiem, izņemot, piemēram, komunālos pakalpojumus, elektroenerģiju un dažus citus, tātad arī uzcenojuma līmenis netiek regulēts. To nosaka tirgus un patērētāju pirktspēja."
Elīnas Didrihsones komentārs
Veikala saimniece Elīna Didrihsone vietnē "Facebook" publiskotajā Kristīnes Miljones ierakstā izskanējušās runas noliedz. "Mēs [viņa un vīrs Nauris - red.] tagad vienkārši sēžam un mēs esam nolēmuši vienkārši klusēt. Mēs runāsim tad, kad būs atļauts. Mēs zinām, ka mums ir taisnība. Mums ir ko paskaidrot," vietnē "Instagram" pagājušajā nedēļās nogalē vēstīja Didrihsone.
"Visa informācija tiek nodota mūsu uzņēmuma juristam, kurš iesniegs prasību pieteikumu tiesā par neslavas celšanu. Mēs juristam esam iesnieguši visus dokumentus, lai vispār šis pieprasījums varētu tapt.
Uz katru lietu mums ir pavadzīme.
Katra lieta ir ražota pie mums, Eiropas Savienībā," vietnes "Instagram" stāstiņos atklāja uzņēmēja.
Arī portālam "Apollo" Didrihsone uzsver, ka viņas vadītais uzņēmums tiek apmelots: "Mēs neļausim, lai mūs tā apmelo un nozākā."
Didrihsone uzsver būtisku informāciju, ka interneta veikals "AliExpress" par iegādātām precēm neizsniedz pavadzīmes, līdz ar to viņas firma nemaz nevarētu pastāvēt, ja viņai nebūtu iepirkumu dokumentu.
Tāpat Didrihsone norādīja, ka viņa pati nav "AliExpress" kliente un pat nezinot, kā tur "tas notiek", bet to, ka "AliExpress" netiek izsniegtas pavadzīmes, viņa zina teikt, tāpēc uzsver atkārtoti, ka tirgot "AliExpress" preces būtu nelikumīgi.
Didrihsone un vairākas viņas klientes nodēvējušas negatīvos komentētājus par skauģiem un "heiteriem", taču daudzas dāmas atklājušas pavisam citu - nepatīkamu - ainu par iepirkšanos influenceres vadītajā veikalā.
Citas sūdzības
Miljones ieraksts, kas sākotnēji vērsa uzmanību tikai uz iespējamo faktu par to, ka "Butterfly" piedāvā Ķīnā ražotas preces, izvērtās plašumā, un pircējas atklāja vēl citus pieredzes stāstus.
Piemēram, vairākas sievietes apgalvo, ka apģērba iegādes brīdī viņām lūgts maksāt skaidrā naudā un netika izsniegts čeks. Kāda "Butterfly" kliente vārdā Madara raksta: "Man teica, ka kases aparāts nestrādā. Kamēr gaidīju kvīti, jo esot jāsameklē jauna kvīšu grāmatiņa, mani “izklaidēja”, rādot džinsa jakas, izklaidēja tik ilgi, līdz man apnika gaidīt, nebija arī īsti vairs laika un es jau piemirsu par to, ka man vajag kādu pirkuma apliecinājumu, tā nu es aizgāju. Ja tā padomā, manuprāt, tur notiek tāda kā sava veida apvārdošana, laika novilcināšana, lai tikai nebūtu jādod čeks."
Vēl kādas sievietes vārdā Dana stāsts: "Neesmu vienīgā, kurai veikalā par preci bija jāmaksā tikai skaidrā naudā, un ne kvīti, ne čeku, ne jebko citu, kas apliecinātu manu pirkumu, es nesaņēmu. Toreiz es arī steidzos prom un maz tam pievērsu uzmanību, un, protams, mana vaina. (..) Saprotu no sūdzībām, ka šādas skaidras naudas apmaiņas bez jebkāda apliecinājuma notiek masveidā."
PTAC skaidro:
"Čeks par iegādāto preci ir jāizsniedz."
Tāpat vairākas dāmas ir paudušas sašutumu par apģērba slikto kvalitāti, kā arī ir neizpratnē par to, ka tam nekur nav norādīta kopšanas informācija. Kāda ieraksta komentētāja apgalvo, ka kopšanas informācijas birka tiek rūpīgi nogriezta no apģērba.
PTAC portālam TVNET skaidro: "Saskaņā ar normatīvajiem aktiem ir jābūt norādītam gan apģērba auduma sastāvam, gan arī kopšanas informācijai."
"Butterfly" sortiments ir pieejams ne tikai veikalā Kr. Valdemāra ielā, Rīgā, bet arī internetveikalā. Tāpat uzņēmums aktīvi tirgo preces caur "Instagram", piesaistot pircēju uzmanību ar gaumīgi noformētiem īsajiem stāstiņiem jeb "story", kuros tiek reklamēts preču sortiments. Taču te seko nākamais pārsteigums - iegādājoties preci caur "Instagram", nauda par pirkumu vairumā gadījumu ir jāpārskaita uz fizisko personu, nevis uzņēmuma norēķinu kontu.
Jau minētā Miljones "Facebook" ieraksta komentāros publiskoti ekrānuzņēmumi no uzņēmuma "Butterfly" sarakstēm ar klientēm, kuros atklājas vismaz četri fizisko personu konti, no kuriem divi reģistrēti Lietuvā. Tāpat maksājuma mērķī esot bijis jānorāda "dāvana".
"PTAC vienmēr ir uzsvēris un turpinās uzsvērt:
ja, iegādājoties kādu preci vai pakalpojumu, nauda tiek pārskaitīta uz kādas fiziskas personas, nevis juridiskas personas kontu, var rasties grūtības realizēt savas patērētāju tiesības,
piemēram, gadījumā, ja par preci tiek samaksāts, bet tā netiek atsūtīta, gadījumos, ja prece izrādījusies ar defektu, kā arī 14 dienu laikā realizēt savas atteikuma tiesības. Proti, patērētāju tiesības, t.i.,
patērētāju tiesību aizsardzības likums regulē tiesiskās attiecības starp patērētāju un juridisku personu jeb komersantu, nevis starp divām fiziskām personām.
Tādēļ, pirms patērētājs iegādājas preci vai pakalpojumu, svarīgi izzināt, kas tas ir par uzņēmumu, kā arī pārskaitīt naudu uz uzņēmuma kontu. Ja tiek piedāvāts pārskaitīt uz fiziskas personas kontu, tas varētu būt riskants darījums," skaidro PTAC.
Lai arī Valsts ieņēmumu dienestam (VID) ir liegts publiski sniegt informāciju par konkrētu uzņēmumu vai personu, tajā skaitā, informāciju, kas iegūta veicot noteiktus kontroles pasākumus, VID piekrita sniegt plašu komentāru par e-komerciju un prasībām, kuras jāievēro kopumā.
Publiskojam nerediģētu VID komentāru:
"Uzņēmējs drīkst reģistrēt vairākus kontus, kuros ieskaitīt naudu par saņemto preci vai pakalpojumu, taču visiem šiem kontiem ir jābūt deklarētiem Valsts ieņēmumu dienestā (turpmāk – VID). Likuma “Par nodokļiem un nodevām” 15.panta trešās daļas 9.punkts (spēkā no 28.11.2018.) nosaka pienākumu komercsabiedrībai, kooperatīvajai sabiedrībai un citai privāto tiesību juridiskajai personai deklarēt VID ārvalstīs atvērtos pieprasījuma noguldījumu kontus, kā arī ārvalstīs maksājumu iestādē vai elektroniskās naudas iestādē atvērtos maksājumu kontus, 30 dienu laikā pēc to atvēršanas. Proti, jādeklarē ārvalsts kredītiestādēs atvērtos norēķinu kontus (tajā skaitā Paypal), kā arī maksājumu sistēmās atvērtos maksājumu kontus (Paysera un citas). Kontus iespējams deklarēt EDS, nosūtot ziņojumu klientu apkalpošanas centram.
Papildu informējam ka, ja tīmekļa vietnē ir iespējams pasūtīt (arī rezervēt) un/vai apmaksāt preci vai pakalpojumu, tā jāreģistrē VID kā struktūrvienība. Tīmekļa vietni jāreģistrē kā struktūrvienību arī tādos gadījumos, ja tiek veikta cita veida darbība, no kuriem gūst ienākumus, piemēram, publicēti apmaksāti reklāmas banneri vai tamlīdzīgi.
Gadījumos, ja saimnieciskā darbība tiek veikta kādā tirdzniecības platformā (piemēram, www.ebay.com, www.etsy.com, www.ebay.de, www.amazon.com un tamlīdzīgi) vai sociālajos tīklos (piemēram, Facebook.com), kā struktūrvienību jāreģistrē konkrēta nodokļu maksātāja izveidotais profils/veikals tirdzniecības platformā vai sociālajā tīklā, piemēram (katrai tirdzniecības platformai ir savs formāts): www.etsy.com/shop/nosaukums, vai www.nosaukums.etsy.com, vai www.ebay.com/usr/nosaukums, vai www.ebay.com/sch/nosaukums, vai www.stores.ebay.com/nosaukums, vai www.facebook.com/pg/nosaukums/shop, kur “nosaukums” ir konkrēta nodokļu maksātāja profila nosaukums.
Atbilstoši likuma “Par nodokļiem un nodevām” (turpmāk – likums) 15.3 panta prasībām, nodokļu maksātājam, veicot saimniecisko darbību un piedāvājot preci vai pakalpojumu internetā, papildus Informācijas sabiedrības pakalpojumu likuma 4.panta pirmajā daļā noteiktajam, tīmekļa vietnē ir pienākums sniegt par sevi identificējošu informāciju.
Tādējādi juridiskai personai, veicot saimniecisko darbību un piedāvājot preci vai pakalpojumu internetā (tajā skaitā publicējot sludinājumus sludinājumu portālos), ir pienākums norādīt uzņēmumu (nosaukumu), reģistrācijas numuru un saimnieciskās darbības veikšanas faktisko adresi vai vietu (tīmekļa vietni, mobilo lietotni u.tml.), kontaktinformāciju, informāciju par licencēm (ja tādas ir nepieciešamas) un citu informāciju saskaņā ar Informācijas sabiedrības pakalpojumu likumu.
Savukārt fiziskai personai, veicot saimniecisko darbību un piedāvājot preci vai pakalpojumu internetā (tajā skaitā publicējot sludinājumus sludinājumu portālos),
ir pienākums norādīt vārdu, uzvārdu, personas koda otro daļu (pilns personas kods nav jānorāda) un saimnieciskās darbības veikšanas faktisko adresi vai vietu (tīmekļa vietni, mobilo lietotni u.tml., nav jānorāda deklarētā dzīvesvieta), kontaktinformāciju, informāciju par profesionālo kvalifikāciju apliecinošiem dokumentiem (ja tādi ir nepieciešami) un citu informāciju saskaņā ar Informācijas sabiedrības pakalpojumu likumu.
Būsim pateicīgi par jebkuru informāciju, kas varētu norādīt uz nodokļu un nodevu nenomaksas riskiem."
Tāpat vairākas dāmas, kuras pasūtījušas "Butterfly" apģērbu internetā, paudušas, ka viņu sūdzības par saņemto preci, kas, piemēram, ir brāķis, netiek uzklausītas - pircēju konti vietnē "Instagram" tiekot pat bloķēti.
"Aicinām patērētājus problēmgadījumos ne tikai sazināties ar komersantu sociālajos tīklos, bet arī rakstīt uz zīmola mājas lapā norādīto juridisko adresi. Likums paredz, ka komersantam uz iesniegumu jāatbild 15 darba dienu laikā. Ja atbildes netiek sniegtas, PTAC var veikt uzraudzības aktivitātes," skaidro PTAC.
Nonāk PTAC un VID redzeslokā
"Līdz šim PTAC ir sniedzis dažas konsultācijas saistībā ar šo komersantu un preču iegādi, ir bijušas vēl dažas uzraudzības aktivitātes.
Influenceru un to darbību uzraudzība ir šā gada PTAC darbības prioritāte,
kuras ietvaros PTAC īpaši pievērsīsies arī šīs influenceres darbības uzraudzībai," skaidro PTAC.
Savukārt, kas attiecas uz iepriekšminētajiem fizisko personu kontiem, PTAC rīcībā ir informācija, ka VID šos "komersantus" esot jau pārbaudījis.