Apmeklējot Venecuēlas galvaspilsētu Karakasu, ir grūti nepamanīt futūrisma manierē celto spirālveida ēku, kas vizuāli apvij mākslīgu kalnu. Sākotnēji tika plānots, ka šī ēka būs pirmais "caurbraucamais" lielveikals - konceptuāli līdzīga iestāde kā ierastie ātrās ēdināšanas restorāni, kuros veic pasūtījumu ārpus ēkas un saņem preci pie konkrēta lodziņa. Plāns bija tiem laikiem ārkārtīgi ambiciozs, turklāt pie šā projekta strādāja valsts labākie modernisma arhitekti. Šai ēkai vajadzēja kļūt par labklājības simbolu, tomēr šī futūriskā fantāzija piedzīvoja pavisam citu virzību.

Arhitekti bija izplānojuši, ka lielveikals būs veidots piramīdas formā un ap to vīsies spirāle - piebraucamais ceļš četru kilometru garumā, bet pašā piramīdas virsotnē apmeklētāji sasniegtu lielu autoparku un helikoptera nosēšanās laukumu. Veikala iekšpusē atrastos 320 veikali, izstāžu zonas, pat pieczvaigžņu viesnīca, vairāki kinoteātri, TV studija, bērnu izklaides parks, kultūras pasākumu zāles, vairāki bāri, kafejnīcas un restorāni. "Helicoide" platība sasniegtu 73 000 000 kvadrātmetru. Tolaik šāda veikala būvniecība esot izmaksājusi 10 miljonus ASV dolāru.

Kad iespaidīgais lielveikals jau bija teju pabeigts, 1958. gadā Venecuēla piedzīvoja satricinājumu un valsts pārvaldes sistēmas maiņu. Militārā apvērsuma laikā tika gāzts kārtējais diktators, bet "El Helicode" būvniecība tika strauji "piebremzēta", līdz 1961. gadā apstājās. 1965. gadā nekustamo īpašumu attīstītāji mēģināja atjaunot būvniecību, taču šiem centieniem punktu pielika 1967. gads, kad no būvlaukuma tika nozagta dārga tehnika, tostarp austriešu ātrgaitas lifti. 1975. gadā ēka nonāca valdības rokās, taču paredzētais lielveikals ilgi stāvēja tukšs un kļuva par nesankcionētu mājvietu bezpajumtniekiem. 

Taču 80. gadu vidū Venecuēlas valsts iestādes turpināja bijušās lielveikala ēkas attīstību un tās galotnē uzstādīja ikonisko kupolu, kuru bija paredzējuši arhitekti 50. gados. Renovētajā ēkā ierīkoja valsts institūciju birojus, tostarp nacionālo izlūkošanas dienestu (SEBIN). Tas bija liktenīgs solis, kas vērienīgo projektu pārvērta par baisāko celtni visā Dienvidamerikā.  

Tika uzskatīts, ka valsts nacionālais izlūkošanas dienests būs instance, kas garantēs drošību Venecuēlā, tomēr šī nodaļa kļuva par soda struktūru, kas ar necilvēcīgām metodēm cenšas aizsargāt diktatūru. SEBIN ar visdažādākajām metodēm centās iebiedēt un represēt tos, kas uzdrošinājās paust negatīvu viedokli par valstī valdošo sistēmu. Sākotnēji izlūkošanas dienests lielveikala cietumā izvietoja politiskos aktīvistus, bet, sākoties krīzei un pieaugot nemieriem, "El Helicode" pārvērtās par elli zemes virsū. 

Šajā periodā pilnībā sabruka ekonomika, tika apgrūtināta pārtikas un medikamentu piegāde, slēgtas iestādes un bankrotēja uzņēmumi. Tas izraisīja protestus un mītiņus, kuru dēļ 2014. gadā izlūkošanas dienests SEBIN sāka organizēt drastisku demonstrantu aizturēšanu un apcietināšanu. Tajā brīdī cietumā varēja nonākt pat tie, kas vienkārši atradās uz ielas nelaikā. 

Lielveikala cietumā nonāca gan sirmgalvji, gan bērni, kurus ar veseliem autobusiem aizveda uz labošanas iestādi, kur tos izvietoja kamerās. Jāpiebilst, ka "kameras" ir veikali, biroji, noliktavas un pagrabi bez tualetēm, gaismas, piekļuves svaigam gaisam, dušām vai pat gultām, vēsta portāls "BBC". Aizturētie vairākus mēnešus pavadīja lielveikala cietumā, gaidot tiesas procesu - šajā laikā cilvēki tika nežēlīgi spīdzināti un pazemoti. "Arestam vajadzēja nobiedēt cilvēkus. Tas zināmā mērā izdevās, jo šodien, ja notiek kādas demonstrācijas, daudzi baidās tajās piedalīties," portālam "BBC" atklāj kāds anonīms bijušais apsūdzētais. 2018. gadā "Helicode" cietuma telpās notika ieslodzīto sacelšanās, kā rezultātā tika atbrīvoti vairāki apsūdzētie.