Antonio Vivaldi vijolkoncertu cikls "Gadalaiki" ir viens no pasaulē populārākajiem akadēmiskās mūzikas šedevriem. Liekas neticami, ka komponista dzīves laikā tas Itālijā netika pienācīgi atzīts, jo laikabiedri uzskatīja par teju bezgaumīgu Vivaldi ideju tik precīzi mūzikā attēlot, piemēram, pērkona grāvienus, vai suņa rejas, no aukstuma klabošus zobus, vai šāviena troksni, iereibušus vīrus medībās, vai skarbas ziemeļvēja brāzmas. Vivaldi patiesi būtu izbrīnīts uzzinot, ka šis muzikālais eksperiments 20. un 21. gadsimtā kļūs par viņa visslavenāko darbu, ko vijolnieki vēlas spēlēt, lai gan interpretāciju skaits mērāms tūkstošos, un klausītāji grib klausīties vēl un vēl.

Solo partiju Vivaldi koncertā izpildīs izcilā vijolniece, Liepājas Simfoniskā orķestra pirmo vijoļu grupas koncertmeistare Līga Baltābola, kuras spēli raksturo īpašs smalkums un graciozitāte.

Līga jau ilggadēji sniedz savu ieguldījumu Liepājas Simfoniskā orķestra skanējumā. Vairākkārt kā soliste uzstājusies sadarbībā ar diriģentiem Normundu Šnē un Lucu Kēleru, atskaņojot Mečislova Karloviča vijolkoncertu, Fēliksa Mendelszona-Bartoldi koncertu vijolei un orķestrim, kā arī Mocarta Piekto vijolkoncertu, sadarbībā ar krievu diriģentu Aleksandru Poļiščuku atskaņojusi solo partiju arī Kamila Sensānsa Vijolkoncertā. Kopš 2010. gada aktīvi vada Liepājas stīgu kvarteta koncertdarbību, 2013. gadā iegūstot augstāko novērtējumu pirmajā Arvīda Norīša Baltijas valstu stīgu kvartetu festivālā-konkursā. Viņas izcilu interpretāciju Johana Sebastiana Baha ģeniālajai mūzikai vijolei solo varēja baudīt festivālos Rundālē un Saldū. Vijoli Līga Baltābola spēlē jau no trīs gadu vecuma. “Man ir bijis arī tāds dzīves periods, kad vairāk sevi veltīju bērnu audzināšanai, tad es ļoti sajutu, cik man ārkārtīgi pietrūkst vijole, un ka patiesībā es caur šo instrumentu vispār varu līdz galam dzīvot dzīvi – elpot, just un izteikt savu dvēseli,” tā vijoles nozīmi savā dzīvē vērtē Līga Baltābola. Turklāt šī mūziķe ir ne tikai izcila vijolniece, bet nu jau daudzus gadus pilda arī draudzes ērģelnieka pienākumus – agrāk kalpoja Saldus Svētā Jāņa baznīcā, bet šobrīd Liepājas Svētās Annas evaņģēliski luteriskajā draudzē.

Koncerta otrajā daļā skanēs viena no visu laiku izcilākajiem melodiķiem Pētera Čaikovska autobiogrāfiskais meistardarbs – Ceturtā, jeb Liktens simfonija, kur traģika un melanholija pārtop dzīvi apliecinošā uzvarā. Komponists savulaik rakstīja: „Esmu pilnībā pārņemts ar šo darbu: neviena no manām orķestrācijām nav prasījusi tik daudz pūļu, bet arī nekad vēl neesmu pret kādu no saviem opusiem attiecies ar tik lielu mīlestību. Varbūt kļūdos, taču, manuprāt, šī simfonija ir izcils darbs, labākais no visa, ko esmu radījis.” Lai cik dīvaini šodien tas nešķistu, arī šis šedevrs, kas tagad ir teju katra simfoniskā orķestra repertuārā, sākotnēji neguva kritiķu atzinību.

Pie diriģenta pults šajā vakarā stāsies unikāls Čaikovska mūzikas interprets – viens no izcilākajiem, starptautisku atzinību guvušajiem Lietuvas diriģentiem Gintars Rinkevičs, kurš nu jau kopš 2017. gada ir Liepājas Simfoniskā orķestra galvenais diriģents. Maestro ir Lietuvas Valsts simfoniskā orķestra dibinātājs un mākslinieciskais vadītājs. Bagātīgu pieredzi guvis dažādos opernamos Lietuvā, Latvijā, Ungārijā, Skotijā, Zviedrijā, Nīderlandē un Krievijā. Sadarbojies ar tādiem kolektīviem kā Berliner Symphoniker, Staatskapelle Weimar, Frankfurtes, Tamperes un Tivolī simfoniskajiem orķestriem, Sanktpēterburgas Filharmonijas orķestri un vadījis atskaņojumus daudzās prestižās Eiropas koncertzālēs. Rinkevičs guvis vairāku valstu apbalvojumus, tostarp Latvijas – IV šķiras Triju Zvaigžņu ordeni un vairākkārt – Lielo Mūzikas balvu.

Vēl šovasar Liepājas Simfoniskais orķestris klātienē muzicēs arī Garīgās mūzikas festivālā Rīgas Domā 20. augustā, kā arī atsevišķus orķestra mūziķus varēs dzirdēt festivālā “Liepājas vasara Rundāles pilī” 8. augustā.