Kvartālu kā kompleksu attīstība Rīgā un arī citur Latvijā aizsākusies organiski, pateicoties idejai, kas varbūt nebija iepriekš izdiskutēta profesionāļu lokā, bet kļuvusi populāra sabiedrībā. Arvien lielāka piekrišana ir multifunkcionāliem kvartāliem, kas ir dzīvīgi gan darba dienās, gan brīvdienās, rītos un vakaros. Lūk, trīs dažādu kvartālu attīstības aktuālie scenāriji, kuri noslēgsies vai nu tuvākajā laikā, vai arī pārskatāmā nākotnē.
Atdzimst Avotu un Čaka iela
Rīgā ir daudz jaunu dzīvojamo kvartālu, kur attīstītas jaunas ēkas, taču Kvartāls 5/26 Avotu ielā ir kaut kas pavisam cits - to pievilcīgu padara vēsturiskais aspekts. Šīs ēkas ir tapušas 20. gadsimta sākumā pēc slavenu arhitektu projektiem. Ēku Avotu ielā 5 projektējis arhitekts Aleksandrs Vanags, bet Čaka ielā 26 – Konstantīns Pēkšēns.
Kvartāla atjaunošanas vīzija ir bijis aizraujošs komandas darbs, kura ietvaros atdzīvinātas vēsturiskās ēkas, pagalmi un atjaunota finansiālā plūsma savulaik noplukušajās ēkās.
Primārais ieguvums – dzīvokļu īpašnieki tiks pie savas republikas, kurā iekļauts modernam cilvēkam nepieciešamais komforts, tostarp apzaļumots pagalms.
Kvartālā 5/26 būs pieejami ne tikai dzīvokļi, bet tajā iekļauta kafejnīca un restorāns A. Čaka ielas 26 ēkas puspagraba stāvā. Kompleksā darbosies arī neliela sporta zāle un fizioterapeita prakse.
Jaunās apbūves kvartāli vēsturiskās vides kontekstā Jūrmalā
Arhitektūras doktorantes Baibas Vērpes prezentācijā “Jaunās apbūves kvartāli vēsturiskās vides kontekstā Jūrmalā” iezīmē vienu no būtiskākajām tēmām Jūrmalas mūsdienu arhitektūras kontekstā – kā investīciju objekti ienāk vēsturiskajā vidē un kādi kompromisi tiek izmantoti starp vides vērtību saglabāšanu un maksimālo apbūves parametru sasniegšanu. Jūrmalā visintensīvākā būvniecība notiek zonā starp Lielupes tiltu un Dubultiem, sasniedzot līdzīgus būvniecības apmēra rādītājus kā Rīgas centra rajonā. Tas saistāms ar Rīgas tuvumu un vides kvalitātes ekskluzivitāti, vienlaicīgi tā ir viena no vēsturiskākajām vietām pilsētā, kuras apbūve jau ir noformējusies 19. gs. vidū, un mūsdienās tās lielākā daļa ir iekļauta pilsētbūvniecības pieminekļu sarakstā.
Šīs pilsētas daļas atsevišķu zemesgabalu attīstība to izmēru un konfigurācijas dēļ ir pielīdzināma kvartālu attīstībai. Metodes un paņēmieni, kā tiek attīstīti zemesgabali, ir visdažādākie, un bieži vien tie ir pretrunā ar kultūras mantojuma aizsardzības nosacījumiem.
Pētījumā secināts, ka vēsturiskie zemesgabali, kurus jau skāruši padomju laika apbūves pārveidojumi, ir pakļauti aktīvākiem un radikālākiem pārveidojumiem arī mūsdienās.
Savukārt zemesgabali ar vēsturisko apbūvi visbiežāk tiek attīstīti, saglabājot kādu vēsturisko apbūves elementu, kas praktiski izpaužas kā vēsturiskās ēkas replikas jaunbūve, mainot būvmateriālus un arī ēkas atrašanās vietu zemesgabala ietvaros, kas pēc būtības ir maldinoši. Speciāliste uzsver, ka Jūrmalā investīciju objektu intensīvā apbūve nesekmē vēsturiskās vides tēla saglabāšanu.
Kalēju kvartāls – top jauns kvartāls pašā vecpilsētas sirdī
Jau piekto gadu tiek strādāts pie Vecrīgas iekškvartāla reģenerācijas projekta, ko ierobežo Vecpilsētas laukums un iela un Kalēju iela. Ikdienas sarunās to mēdz apzīmēt ar nosaukumu "Kalēju kvartāls".
Projekta sarežģītību nosaka kvartāla apjoms, tas sastāv no piecām ēkām jeb precīzāk – literiem.
Kalēju kvartālu veidojošās ēkas ir katra ar savu stāstu, būvvēsturi, konstruktīvo stilu, daudzviet nepieciešams veikt arheoloģiskos izrakumus, jo šī ir viena no vecākajām Rīgas daļām.
Unikālais vēsturiskais stāsts un kvartāla atrašanās vieta bija tas, kas pasūtītājus uzvedināja uz misiju un ambīciju ne tikai sakārtot nolaisto nostūri, bet atvērt to arī publikai. Projektēšanas uzdevumā tika noteikts, ka kvartāla attīstības iecerei jāatbilst daudzfunkcionāla kompleksa izveidei, kurā apakšējie līmeņi ir publiski pieejami - tajos ierīkota tirdzniecības galerija, telpas restorānam un muzejam. Pasūtītāju rīcībā ir ievērojama vēsturisko monētu kolekcija, kuru varētu piedāvāt kā pamata krājumu muzejam un ļaut sabiedrībai ar to iepazīties. Sākot no trešā līmeņa, telpas tiek atvēlētas birojiem.
Kā jau vēsturiskajos pārbūves projektos, nav iespējams paredzēt, kas atklāsies pēc konstrukciju demontāžas un atsegumiem.
Lai sāktu šo vēsturisko namu atjaunošanu, visam kvartāla kompleksam tika veikta skenēšana 3D vidē. Tomēr uzmērījumus varēja izmantot tikai ar ļoti lielu pielaides koeficientu, jo uzmērīšanas laikā daļa dzīvokļu nebija atbrīvoti un tajos bija daudz dažādu uzslāņojumu, kurus likvidēja demontāžas laikā. Lai būvniecības procesā pilnībā izslēgtu paviršību, kas var iznīcināt kādu svarīgu detaļu, autoruzraudzības laikā tika koriģēti konstrukciju izmēri.
Mikrorajonu ietekme uz drošību
Valsts policijas Galvenā kārtības policijas pārvalde, Prevencijas vadības nodaļa priekšnieks Andris Rinkevics atzīmē, ka policija vislabāk redz un ir informēta par drošiem un nedrošiem pilsētu kvartāliem, līdz ar to arī apkopojusi iezīmes, kas padara mikrorajonus nedrošus.
Pietiek nedaudz iejusties zagļu ādā, lai saprastu, ka zaglim ir nepieciešama droša iekļuve teritorijā un tikpat viegla došanās prom jau ar laupījumu.
Lai mazinātu šo risku, viens no instrumentiem ir uzraudzība – teritorijas lietotāji spēj kontrolēt un pamanīt riskus. Vēl viens instruments ir piederība, kuras pamatiezīme ir atbildības sajūta un gatavība aizstāvēt savu teritoriju.
Jaunu kvartālu vai mikrorajonu plānošanā ir svarīgi ņemt vērā tieši uzraudzības aspektu, kas nozīmē, ka ēku logiem jābūt vērstiem uz rotaļu laukumiem un auto novietnēm.
Ēku aklo sienu pieguļošajās zonā auto novietošana jau ir riskanta. Tāpat ir jāizslēdz tranzīta gājēju ceļu veidošanās līdzās rotaļu laukumiem, jo tas izslēdz iespēju atpazīt svešiniekus. Tranzīta ceļu iespējamie riski jāmazina ar videonovērošanas ierīcību. Kā arī tranzīta ceļus var iekrāsot citā, uzkrītošā tonī, kas izceļas apkaimē. Vai arī ierīkot nelielu žogu – kā pārliecinājušies Eiropas speciālisti, pat neliela augstuma žogam ir nozīme, lai mazinātu riskus.
Tikpat svarīgs ir apgaismojums, kuram jābūt vienmērīgam visā teritorijā. Personas ar ne īpaši labiem nolūkiem izvairās no gaismas, tas nozīmē, ka arī skvēri, ja tādi atrodas tiešā dzīvojamo rajonu tuvumā, jāizgaismo.
