/nginx/o/2022/07/26/14719226t1h1286.png)
:format(webp)/nginx/o/2020/08/11/13267691t1h6e64.jpg)
Koronavīrusa Covid-19 izraisītā pandēmija ieviesa ļoti daudz korekciju tieši apkalpojošajā sfērā visā pasaulē, vienu no būtiskākajām - distances ievērošanu. Tieši šis aspekts Itālijā ir atmodinājis senu tradīciju, kas radusies mēra laikā.
Itāļi atmodina mēra laiku vīna lodziņus
Mazie lodziņi Itālijas ēku sienās 14., 15. un 17. gadsimtā tika izmantoti vīna padošanai pircējiem. Kad Eiropu plosīja mēra epidēmija, Itālijā vīna tirgošana neizzuda, bet preču un naudas apmaiņa notika krietni amizantākā izskatā. Kad mēra izplatība mazinājās, vīndari varēja atgriezties ierastajās komerctelpās un turpināt uzņēmuma darbību kā iepriekš, taču vīna lodziņi palika. Tos saglabāja kā arhitektonisku elementu un kā atgādinājumu par postošo slimību nākamajām paaudzēm.
Šogad jau atkal Eiropu plosīja pandēmija, bet šoreiz tas bija koronavīruss Covid-19. Lai mazinātu vīrusa izplatību, Itālija bija viena no valstīm, kur tika praktizēti stingrākie karantīnas nosacījumi. Vīna studijām un restorāniem, kuru rīcībā bija vēsturiskie vīna logi, šī bija iespēja atjaunot seno tradīciju. Uzņēmumi sāka pārdot alkoholiskos dzērienus pa lodziņiem, tādējādi mazinot fizisku kontaktu starp pārdevēju un pircēju.
Interesanti, ka jau 1630. gadā cilvēki apzinājās vīrusa transmisijas gaitu, vēsta Vīna lodziņu asociācijas mājaslapā sniegtā informācija. Buboņu mēra epidēmijas laikā vīndari, pasniedzot vīnu pa lodziņu, ievēroja nopietnus drošības noteikumus. Pārdevēji pasniedza pircējam vīnu blašķē vai pudelē, naudu pircējam lika uzbērt uz garāka dēļa gala, nevis pārdevējam saujā. Pirms naudu iebēra kasē, to dezinficēja ar balto etiķi.