Taipei debesskrāpis ir viens no pasaules augstākajiem namiem – tas stiepjas 509 metru augstumā, turklāt ir pirmais superaugstais tornis, kurš ir uzcelts zemestrīču un taifūnu aktīvajā zonā. Šeit dabas stihijas ir tik izteiksmīgas, ka vietējiem arhitektiem nācās ēku padarīt “elastīgu” un vienlaikus noturīgu – šādu ēku raksturojuma kopumu varētu uzskatīt par neiespējamu, tomēr Taipei torņa autoram C.J. Lī tas izdevās.

Ēkas iekšpusē arhitekts paredzēja pasaulē lielāko noregulētās masas aizbīdni (TMD). Tā ir milzīga metāla bumba, kas pretojas lielām īslaicīgām svārstībām, piemēram, vēja vai zemestrīču grūdieniem. Šo milzu bumbu atbalsta hidrauliskās amortizācijas sviras un īpašas buferu sistēmas, kas ēkā pilda tieši tādas pašas funkcijas kā automašīnas amortizators. Kad torni sašūpo zemestrīce, metāla bumba šūpojas pretējā virzienā, tādējādi līdzsvarojot visu ēkas kopumu.