Plānots, ka pēc diviem gadiem un astoņu miljonu eiro ieguldīšanas nepilnu 6000 kvadrātmetru lielā teritorija starp Raņķa dambi un Slokas ielu būs pārvērtusies līdz nepazīšanai. Šajā Uzvaras parka daļā sliesies aptuveni 60 metru augsts panorāmas rats, kas būs aprīkots ar 30 apsildāmām un kondicionētām kabīnēm; objekts interesentiem būs pieejams cauru gadu, un tiek lēsts, ka vienas biļetes cena būs ap desmit eiro. 

Tāpat investors, “RPR Operators”, paudis gatavību tam iznomātajā teritorijā pilnveidot apgaismojuma sistēmu, labiekārtot celiņus, soliņus, labierīcības, izveidot papildu apzaļumojumu un ierīkot videonovērošanu. Starp Mārupīti, Slokas ielu un Raņķa dambi arīdzan iecerēts renovēt gājēju celiņus.

Bažas par sastrēgumiem un trokšņiem

Iecere ir patiesi grandioza, taču ar to nav mierā aptuveni 120 apkaimes iedzīvotāju, kuri sagatavojuši un iesnieguši sūdzību Rīgas domei, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai, kā arī tiesībsargam Jurim Jansonam. Ministrija jūlijā norādīja, ka viens no veidiem, kā būtu iespējams salāgot iedzīvotāju intereses ar iecerēto būvniecības projektu, ir sabiedriskās apspriešanas rīkošana, jo būvei ir ietekme uz vidi.

3. septembrī Uzvaras parkā šāda apspriešana patiesi tika rīkota, kurā daļa no sūdzības parakstītājiem pauda neapmierinātību ar to, ka pati iecere būvēt panorāmas ratu nav tikusi nodota sabiedriskajai apspriešanai. Būvvaldē gan skaidro, ka sabiedrisko apspriešanu šajā gadījumā nav prasījis likums, taču tā ir gatava uzklausīt ieteikumus, kas skar ap panorāmas ratu esošās teritorijas attīstību.

Gan tikšanās laikā, gan iesniegtajā rakstveida sūdzībā iedzīvotāji pauž bažas, ka jaunais izklaides objekts šurp vilinās lielas ļaužu masas, taču pašreizējā teritorijas infrastruktūra nav paredzēta tāda cilvēku pieplūduma uzņemšanai. Iedzīvotāji uzsver, ka “bez Klīversalas apkaimes nekur nav vietu, kur novietot automašīnas stāvēšanai” un “paredzams, ka apkaimes (Raņķa dambis, Valguma iela, Staraja Rusas iela, Trijādības iela un tām piegulošie piebraucamie ceļi u.c.) infrastruktūra tiks būtiski nolietota un noslogota ar tādiem cilvēku un transportlīdzekļu apmēriem, kādiem tā nav paredzēta, kas secīgi kaitēs Klīversalas iedzīvotāju labklājībai”.

Kā vēl vienu argumentu pret panorāmas rata celtniecību iedzīvotāji min trokšņa līmeņa palielināšanos apkaimē.

Uzņēmuma “RPR Operators” valdes loceklis Dmitrijs Uspenskis šos iebildumus atspēko, norādīdams, ka panorāmas rata teritorijā nav plānota mūzikas atskaņošana. “Arī paša rata darbība, ko nodrošina Vācijā ražoti izcilas kvalitātes elektromotori, ir krietni klusāka par ierastajiem satiksmes trokšņiem.

Tāpēc nekādu trokšņu apgrūtinājumu apkaimes iedzīvotājiem nebūs.

Tāpat līdz šim izskanējusi neprecīza informācija par panorāmas rata atrašanās vietu – tas atradīsies vairāk nekā 100 metru attālumā no dzīvojamajām ēkām, tādējādi neaizsedzot skatu uz zaļo zonu,” tā Uspenskis.

“Mēs esam par zaļu Rīgu, tāpēc aicināsim pie panorāmas rata nokļūt kājām, ar sabiedrisko transportu vai mūsdienīgiem elektroniskiem transportlīdzekļiem, kuriem būs izveidots mobilitātes punkts. Savukārt stāvvieta paredzēta tikai autobusiem, cilvēkiem ar kustību traucējumiem un operatīvajam transportam,” iecerētā projekta ietekmi uz tuvējo apkārtni skaidro “RPR Operators” valdes loceklis.

Jāpiebilst, ka jau izsoles noteikumos tika minēts: ja būvprojekta laikā būs nepieciešams nozāģēt koku, tad katra kritušā koka vietā jāiestāda trīs dižstādi, bet katra nozāģētā krūma vietā – trīs krūmstādi. Šobrīd plānots pārstādīt divus dižskābaržus un nocirst vienu bērzu, to vietā iestādot piecus kokus.

Būvvaldē skaidro, ka pirms būvatļaujas saņemšanas pasūtītājam jāveic publiskā apspriešanas procedūra saistībā ar šā koka ciršanu.

"Esam aicinājuši pasūtītāju izstrādāt un līdz 15. septembrim saskaņot Būvvaldē koka ciršanas publiskas apspriešanas materiālus, savukārt ne vēlāk kā līdz 21. septembrim izvietot sagatavotās planšetes Rīgas Pārdaugavas izpilddirekcijā un Uzvaras parka teritorijā starp Raņķa dambi un Slokas ielu. Koka ciršanas publiskas apspriešanas paredzamais termiņš ir no 22. septembra līdz 5. oktobrim," portālam TVNET skaidroja Būvvaldes pārstāvis Edgars Butāns.

Ko saka tiesībsargs?

Iedzīvotāji rakstisko sūdzību nosūtīja izskatīšanai arī Tiesībsarga birojam, kas sagatavojis atbildi, norādot, ka, vērtējot iespējamo panorāmas rata būvniecības atbilstību Satversmes 115.pantam, ir norādāms, ka Satversmes 115. pantā noteiktās pamattiesības nav iztulkojamas kā personas pamattiesības dzīvot absolūti neskartā vidē vai valsts pienākums personai šādu vidi nodrošināt.

Tāpat birojā skaidro, ka darbības, kas vērstas uz dabiskās vai esošās vides pārveidošanu, pašas par sevi nav uzskatāmas par Satversmes 115. pantā noteikto pamattiesību ierobežojumu.

"Satversmes tiesa jau ir secinājusi, ka gan atsevišķu privātpersonu, gan visas sabiedrības ekonomiskās intereses bieži vien prasa pārveidot apkārtējo vidi, tostarp kultūrvidi un dabu.

Satversmes 115. pants a priori neparedz pastāvošās vides nemainību un neliedz īstenot ar ekonomiskajām interesēm saistītus projektus.

Konkrētajā gadījumā kā būtiska un atbilstoša ir vērtējama Rīgas pilsētas būvvaldes rīcība, proti, rūpīga būvniecības ieceres dokumentācijas izvērtēšana un saskaņošana ar sabiedrības interesēm," skaidro Tiesībsarga birojs, aicinot sūdzības iesniedzējus aktīvi piedalīties publiskajās apspriedēs, kurās iedzīvotāji aicināti paust viedokli par plānoto apstādījumu likvidēšanu.

Vecās domes mantojums

Biedrības "Pilsēta cilvēkiem" valdes loceklis Māris Jonovs uzskata, ka Rīgas tūrisma potenciāls nebūt nav izsmelts, un šo potenciālu iespējams izmantot ne tikai ar panorāmas rata, bet arī ar citu aktivitāšu un izklaides objektu palīdzību. 

Runājot par konkrēto panorāmas rata būvniecības ieceri, Jonovs norāda, ka

šajā gadījumā skaidri izpaužas nu jau aizgājušās domes mantojums - ačgārnā pieeja Rīgas pilsētvidei nozīmīgu lēmumu pieņemšanā.

Biedrības pārstāvja ieskatā bija nepieciešams uzklausīt iedzīvotāju viedokli par panorāmas rata celtniecību, taču diemžēl šajā gadījumā apkaimes iedzīvotāji par būvniecību uzzināja vien pēc domes lēmuma. 

"Pareizāk būtu bijis sākt ar stratēģisku plānu - ko mēs kā pilsēta vēlamies redzēt. Ir nepieciešams ieraudzīt lielāku bildi, lai varētu saprast, vai šāds panorāmas rats Uzvaras parkā vispār iederētos. Citādi sanāk, ka tiek uzbūvēts pliks rats, un tikai tad sākam domāt, vai tas mums kā pilsētai maz der," tā Jonovs, piebilstot, ka, viņaprāt, šobrīd šo projektu nepieciešams iepauzēt. Tāpat, viņaprāt, šādas ieceres īstenošanai nepieciešams rīkot starptautisku konkursu.

Neviennozīmīga attieksme iedzīvotāju vidū 

Portāla TVNET aptaujātie Klīversalas apkaimes iedzīvotāji pauž visnotaļ dažādu nostāju par iecerētā izklaides objekta būvniecību savu māju pievārtē.

“Forša ideja, lai taču būvē! Parkam būs pievienotā vērtība, tūristiem būs, ko apskatīt, un teritoriju arīdzan sakops,” tā par plānoto panorāmas ratu izsakās netālu no Trijādības ielas dzīvojošais Andrejs. Vaicāts, vai viņu nesatrauc iespējamais cilvēku pieplūdums apkaimē, viņš parausta plecus, sakot, ka “labāk, lai cilvēki ir, nekā viņu nav”.

Foto: Uzvaras parks pirms panorāmas rata būvniecības

Krietni skeptiskāka ir pensionāre Vallija, kura dzīvo Staraja Rusas ielā, aptuveni piecu minūšu gājiena attālumā no izraudzītās panorāmas rata atrašanās vietas. “Nē, neatbalstu, kategoriski nē! Te jau tāpat pilns mašīnu, iekšpagalmi izskatās pēc autostāvvietām, kur tad tie atbraucēji liksies? Un pats parks lai labāk paliek neskarts. Sāks ar panorāmas ratu, tad uzbūvēs vēl ķinīti, lielveikalu, beigās no parka neviens koks nepaliks pāri!” uzskata sirmgalve. 

Taču, kā skaidro “RPR Operators”,

papildu objektu būvniecība teritorijā nav paredzēta:

projekts ietver panorāmas rata uzstādīšanu un tam nepieciešamo infrastruktūru, turklāt šādu teritorijas lietojumu arī precīzi nosaka tās izmantošanas noteikumi. Līdz ar to kinoteātri un lielveikali Uzvaras parka teritorijā nezels.

Pašlaik panorāmas rata būvprojekts atrodas pēdējā saskaņošanas fāzē, un tā īstenotāji gaida būvatļauju, lai varētu sākt projektēšanu, kam jānoslēdzas līdz 2021. gada septembrim. Tad arī tiks sākta celtniecība, kam finiša punktu iecerēts likt 2022. gadā.