Bieži vien populārākie arhitektūras apskates objekti Eiropas lielākajās un senākajās pilsētās ir dažādas pilis, torņi, senlaicīgi dzīvojamie nami vai valsts iestādes, taču retāk – katakombas vai pazemes tuneļi. Polijas pilsēta Lodza var lepoties ar unikālu ūdens un kanalizācijas sistēmu, kas līdz mūsdienām ir saglabājusies nevainojamā stāvoklī. Šeit to dēvē par Lodzas “pazemes katedrāli”.
Lodzu mēdz uzskatīt par sarkano ķieģeļu pilsētu – šeit pilsētas vēsturiskajā centrā var aplūkot gan 19. gadsimta industriālo ainavu, gan mūsdienu sarkano ķieģeļu ēku ansambļus. Taču ne tikai virszemē šajā pilsētā ir atrodama ķieģeļu apbūve – arī pa pilsētas pazemi “ložņā” pasakaina ūdensapgādes un kanalizācijas sistēma.
Lodzas kanalizācijas sistēmas plāns ir tapis laikā 1901. līdz 1909. gadam un tās autors ir britu būvinženieris Viljams Herleins Lindlijs (1853-1917), kas iepriekš bija radījis kanalizācijas sistēmu Varšavā, Prāgā un Baku. Lodzas ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmas ierīkošana tolaik bija viens no vērienīgākajiem tā laika projektiem, un tas tika izstrādāts tik meistarīgi un rūpīgi, ka pazemes ķieģeļu struktūras ir perfekti saglabājušās līdz pat mūsdienām, vēsta portāls “Novate”.
Lindlija projekta ietvaros tika izbūvēts 105 kilometrus gara ūdens tuneļu sistēma, elipses formas ūdens drenāžas kanāls, dzeramā ūdens cisternas un ūdens rezervuārs. Jāteic gan, ka augsto izmaksu dēļ ūdens apgādes sistēma ir izveidota krietni pēc paša inženiera Lindlija nāves. Pazemes tuneļu lielmeistara projektu pabeidza viņa students, poļu inženieris Skrižvans. Daļa no projekta ir tapusi pagājušā gadsimta 20. gados, savukārt divas dzeramā ūdens tvertnes ir celtas laikā no 1935. līdz 1937. gadam, bet vēl divas pēc kara – no 1949. līdz 1953. gadam.
Taču īpaši apbrīnas vērtas ir dzeramā ūdens cisternas, kas ir daļa no senās ūdensapgādes sistēmas. Tieši šīs greznās pazemes celtnes tiek dēvētas par pazemes katedrālēm – milzīgās pazemes telpas griestus veido simts kupolu velves, kuras balsta 81 kolonna, radot gotikas stilā celtas katedrāles iespaidu. Arī milzu ūdens cisternas grīda un sienas ir nedaudz ieliektas. Lindlijs bija izvēlējies velves un ieliekumus, nevis ideāli taisnus griestus un grīdu, jo šādas formas telpa spēja izturēt lielāku ūdens spiedienu. Katrā telpā iespējams uzglabāt 15 000 kubikmetrus ūdens.
Mūsdienās šīs ūdens cisternas tiek iztukšotas divas reizes gadā, lai veiktu pilnīgu telpu dezinfekciju, atjaunošanu un konservāciju. Brīžos, kad tvertnes ir tukšas, tās tiek atvērtas arī publikai, ļaujot interesentiem paraudzīties uz fenomenālo Lindlija veikumu. Ņemot vērā pazemes katedrāļu iespaidīgo dizainu, šeit kultūras festivālu ietvaros ir rīkoti arī koncerti.
