Turaidas mūra pils gadu gaitā ir kļuvusi ne tikai par muzejrezervāta, bet arī Latvijas tēla neatņemamu sastāvdaļu. No šī gada oktobra ekspozīciju klāstu Turaidas pilī papildinājusi jauna ekspozīcija "Mūra pils nocietinājumi: aizsardzība un uzbrukums", kas ar mūsdienīgiem izteiksmes līdzekļiem un tehnoloģiskiem risinājumiem modernizē vēstures stāstu par Turaidas pils nocietinājumiem 13.-16.gadsimtā.

Kā stāstīja Skuja, ekspozīcija izvietota pils pusapaļā torņa ceturtajā stāvā un vēsta par pils nocietinājumiem, uzbrukumiem un aizsardzību. Tajā attēlotas cīņas metodes un izmantotie ieroči, ietverot dažādus interaktīvus elementus, kas saistoši būs arī jaunākajiem muzejrezervāta apmeklētājiem. 

Ekspozīcijā iegūstama ne tikai informācija par cīņām pie Turaidas pils, apskatāmas arheoloģiskajos izrakumos atrastās senlietas, bet arī iespējams pārbaudīt savu kara laimi lielformāta grīdas spēlē vai iejusties pils aizstāvja Dāvida lomā īpaši šai ekspozīcijai veidotā datorspēlē, sacīja Skuja.

Lielākam priekšstatam par aplenkuma metodēm, ekspozīcijā izvietoti viduslaiku kara mašīnu maketi, kā arī cita vizuāla informācija par pils aplenkumu un būvniecības vēsturi.

Muzeja pārstāve skaidroja, ka viduslaiku pils nocietinājumi ir būtiska pils sastāvdaļa, jo no tiem bija atkarīgs, vai pilij izdosies pārdzīvot uzbrukumus, karus un dažādus citus apdraudējumus, pret kuriem nepieciešama aizsargāšanās vai noslēgšanās nepieejamā vietā.

Turaidas pils nocietinājumi būvēti ilgā laikā periodā no 13. līdz 16.gadsimtam. 13.gadsimtā uzbūvēts Galvenais tornis un apkārtmūri, 14.gadsimtā - pils vārtu nocietinājumi, 15.gadsimtā - priekšpilis, aizsarggrāvji ar paceļamo tiltu un pusapaļo torni rietumu sienā, 16.gadsimtā - papildus vārtu aizsardzībai - ziemeļu iekšvārtu tornis. 

Nocietinājumu būvēšanai izmantota sava laika vismodernākā tehnika. Nocietinājumiem regulāri uzbrukts - darbā laisti trebušeti jeb paterellas - lielas, stacionāras atsvara katapultas, kas darbojās ar lingas principu, un arkbalistas - masīvi arbaleti, kas šāva gan ar milzu bultām, gan akmeņiem. Dažreiz, lai ieņemtu pili, lietotas arī kara viltības, uzpērkot pils sargus vai slepeni iesūtot pilī savus karavīrus, stāstīja Skuja.

Ir bijuši gadījumi, kad pretošanās likusies tik bezjēdzīga, ka pils aizstāvji pārspēka priekšā padevušies pat bez cīņas. Tomēr 16.gadsimta sākumā - viduslaiku beigu posmā - Turaidas pils bija viens no spēcīgākajiem cietokšņiem Rīgas arhibīskapa zemēs un arī vēlākos karus pārdzīvoja neizpostīta un nesagrauta.