Padomju mistērija: kādēļ visā savienībā stādīja papeles? (11)

TVNET
CopyDraugiem X Whatsapp
Foto: LETA/Edijs Pālens

Katru gadu vasaras sākumā ir “baudāma” papeļu pūkošanās, kas daudziem saasina alerģiskas reakcijas vai vienkārši piesārņo mājokli. Šī koku suga ir ārkārtīgi izplatīta bijušajās padomju teritorijās. Lūk, kādēļ papeles tika iestādītas it visur.

Papeles aktīvi sāka stādīt visā Padomju Savienībā pagājušā gadsimta 50. gados. Šajā laikā tik tikko bija beidzies Otrais pasaules karš un, lai atjaunotu pilsētas un laukus, valstiskā mērogā tika īstenotas speciālas mājokļu programmas. Paralēli masveida mājokļu celtniecībai visā PSRS tika veikta apzaļumošanas programma.

Papele AS "Rīgas elektromašīnbūves rūpnīca" teritorijā
Papele AS "Rīgas elektromašīnbūves rūpnīca" teritorijā Foto: LETA/Edijs Pālens

Tolaik Staļins pavēlēja visā savienībā stādīt tieši papeles, jo šie augi ir spējīgi augt gan mērenajā klimatiskajā joslā, gan subtropu joslā. Otrs iemesls, kādēļ visas milzu valsts apstādīšanai izvēlējās papeles, bija to augšanas ātrums – atšķirībā no citiem šie koki īsā laika posmā spēj iegūt brangu augumu.

Līdz ar augšanas ātrumu un auga prasībām, tā laika apzaļumošanas programmas īstenotājiem pievilcīga šķita arī papeļu gaisa filtrācijas spēja. Papeles efektīvi spēj aizturēt dažādus toksiskus ķīmiskos savienojumus un mazina pilsētu gaisa piesārņojumu. Ne velti papeles bagātīgi tika stādītas tieši rūpnīcu teritorijās un to tuvumā, lielākajās pilsētās un gar šosejām. Papeles ir arī rekordistes skābekļa ražošanas ziņā – vienas dienas laikā viens koks var saražot skābekli četriem pieaugušiem cilvēkiem. Tā kā papelēm ir piramīdas forma, tās varēja stādīt diezgan tuvu viens otram. Šī iemesla dēļ daudzviet papeles ir sastādītas ciešās alejās.

Foto: LETA/Edijs Pālens

Lai arī cik labas īpašības nebūtu papelēm, mūsdienās tās bieži vien neieredz ne acu galā. Pie vainas ir to pūkas. Sākotnēji bija paredzēts, ka pilsētās tiks stādītas tieši vīrišķās papeles, kas nerada pūkas. Zied tikai sievišķie koki. Tomēr apzaļumotāji ātri vien padevās un pārstāja kokus šķirot pēc dzimuma – atlase aizņēma pārāk daudz laika, bet programmas izpildes termiņi neļāva dārzniekiem aizrauties ar koku pētniecību, bet lika pasteigties ar stādīšanas darbiem.    

Papeļu ziedi līdzinās milzīgām pūku bumbām un, uzpūšot vējam, šīs bumbas gaisā izšķīst un aizlido. Lai gan papeļu pūku lidināšanās vējainā dienā ir maģisks skats, tomēr tās ir ļoti bīstamas alerģiskiem cilvēkiem. Tās nereti arī ielido mājokļos pa atvērtiem logiem un piesārņo iekštelpas. Vēl viens aspekts, kādēļ papeles ir bīstamas, – ziedēšanas laikā to pūkas ir ugunsnedrošas, turklāt, tā kā papeles parasti ir cieši sastādītas kopā, nejauša kāda zara aizdegšanās rada nopietnu ugunsgrēka risku.

Pēdējos gados papeles tiek nozāģētas, bet to vietā stāda citus apšu ģints kokus, kļavas vai liepas.

Komentāri (11)CopyDraugiem X Whatsapp

Nepalaid garām!

Uz augšu