Spriežot pēc Latvijas standartiem, ASV teju čum un mudž no augstiem debesskrāpjiem un torņiem. Tomēr debesskrāpju kategorijās nedz ASV, ne betona džungļu pilsēta Ņujorka neizceļas ne ar vienu pašu superaugstu debesskrāpi.
Ar vārdu “debesskrāpis” daudzi saprot ļoti augstu ēku, taču šie mūsdienu modernās arhitektūras objekti ir dalāmi vairākās kategorijās. Visiespaidīgākie un augstākie debesskrāpji iedalās divās kategorijās – “superaugstie” un “mega augstie”. Superaugsti debesskrāpji ir virs 300 metriem, bet mega augsti debesskrāpji – no 600 metriem. Savukārt ASV debesskrāpju pilsētās, it īpaši Ņujorkā, debesskrāpju augstums variē no 150 līdz 300 metriem.
Iemesls, kādēļ tādiem betona džungļiem kā Ņujorka, trūkst mega vai superaugstu debesskrāpju, nav saistīts ar inženieriju. Lai gan Manhetenas rajons faktiski atrodas uz pussalas, tās augsne ir vērtējama kā pietiekami cieta un izturīga – tā spētu noturēt arī 600 metrus augsta torņa konstrukcijas, vēsta arhitektūras portāls “B1M”. Pastāv vairāki citi iemesli, kādēļ Ņujorkā netiek būvētas Dubaijas, Ķīnas vai Japānas cienīgas augstceltnes.
Pirmkārt – Manhetenā nav tāds nekustamo īpašumu pieprasījums kā Honkongā vai Dubaijā. Lai arī Ņujorkā mīt ārkārtīgi daudz cilvēku, tomēr esošais debesskrāpju piedāvājums ir pietiekams, lai apmierinātu ikviena vēlmes. Jāpiebilst, ka arī mega un superaugstie debesskrāpji piedāvā tikai un vienīgi luksusa segmenta nekustamos īpašumus, taču Ņujorkā šāda segmenta īpašumiem pēdējos gados ir strauji krities pieprasījums.