Kūbera Pedijā dzīvo 3500 cilvēki, un aptuveni 60% no tiem dzīvo zem zemes, vēsta britu tabloīds “Metro”. Pilsēta izskatās kā paplukusi oāze tuksneša vidū, taču visa dzīvība kūsā tieši pazemē.

Pilsētiņa radās tālajā 1915. gadā – tolaik cilvēki kā traki metās zelta meklējumos, taču šajā teritorijā zeltračiem izdevās atrast citu vērtīgu materiālu. Tuksneša vidū cilvēki atrada bagātīgas opālu atradnes, taču iegūt šo vērtīgo iezi nebija viegli. Vasaras sezonā Austrālijas tuksnešos gaisa temperatūra ēnā var sasniegt 35 līdz 40 grādus pēc Celsija. Turklāt te ir raksturīgas smilšu vētras. Lai atvieglotu darbu, vērtīgo minerālu racēji izveidoja pazemes raktuves, kur pēcāk ierīkoja nelielas istabiņas nakšņošanai. Pazemē iekštelpu temperatūra bija krietni zemāka, un tajā bija iespējams bez problēmām paveikt darbu. 

Ar laiku raktuves paplašināja un izveidoja dažādas pazemes alas, pat kapelu un bāru. Arī mūsdienās šīs ir pasaulē lielākās opālu raktuves – 95% no visiem pārdošanā esošajiem opāliem nāk tieši no Kūbera Pedija pazemes ciematiņa. Mūsdienās ciemats stiepjas piecu tūkstošu kvadrātkilometru platībā, un šeit ir aptuveni 70 opālu atradņu.

Kūbera Pedija ciematiņā atrodas vairākas pazemes dzīvojamās mājas, kur mitinās racēji un viņu ģimenes, vairākas viesnīcas un restorāni. Pilsētā ir arī baznīca, suvenīru bode, vairāki muzeji, kazino un, protams, bārs. Visas ēkas ir aprīkotas ar speciālu ventilācijas sistēmu un ventilācijas šahtu, kas piegādā svaigu gaisu un regulē iekštelpu temperatūru.