2012. gadā, kad Villija Brandta vārdā nosauktajai lidostai teorētiski jau vajadzēja darboties, tās vietā stāvēja tukšas ēkas karkass.

Kopumā lidostai tika atceltas veselas trīs atklāšanas, radot bažas, ka šī lidosta tā arī nekad netiks atvērta un projekts ir atstāts novārtā.

Turklāt brūcē sāli bēra finansiālie zaudējumi, kurus, saprotams, sedza Vācijas iedzīvotāji – mēnesī lidostai tika tērēti 16 miljoni eiro nodokļu maksātāju naudas, vēsta portāls “Engeneering”.

Viens no galvenajiem iemesliem, kādēļ lidosta cieta neveiksmes, bija neveiksmīga arhitekta izvēle. Kā galvenais Brandenburgas lidostas arhitekts tika izvēlēts Menhards fon Gerkāns, kas savulaik bijis viens no slavenākajiem Vācijas arhitektiem un dizaineriem, turklāt viņš savos 30 gados bija projektējis Berlīnes Tēgeles lidostu.

Lai arī Tēgeles lidosta bija veiksmīgs projekts pēc tā laika standartiem, mūsdienu tehnoloģiskā attīstība un cilvēku dzīvesveids ir ieviesis neskaitāmas korekcijas, kuras ir nepieciešams integrēt arhitektūrā. Savukārt Gerkāns bija diezgan senils savos uzskatos – viņš ienīda iepirkšanās centrus un lielveikalus, tādēļ,

projektējot jauno lidostu, viņš nemaz plānā neiekļāva lidostām tik vitāli svarīgās komerctelpas.

Salīdzināšanai – modernās lidostas, piemēram, Singapūrā vai Ķīnā, vairāk līdzinās daudzstāvīgiem lielveikaliem un restorāniem, nevis lidostām. Aptuveni 50% no visiem lidostu ienākumiem parasti veido beznodokļu veikalu un suvenīru bodīšu ieņēmumi. Kad šo faktu aptvēra Vācijas varasiestādes, lidostas būvniecība jau bija sākusies – tas nozīmēja, ka ar steigu bija jāpārplāno viss jau iesāktais projekts. Tolaik no plānotajiem 200 000 kvadrātmetriem Brandenburgas lidosta tika paplašināta līdz 340 000 kvadrātmetriem, un plānā tika iekļauts arī otrs stāvs.

Nākamais kāzuss Brandenburgas lidostā tika piedzīvots 2012. gadā, kad vajadzēja norisināties lidostas atklāšanai, kuru ar savu klātbūtni plānoja pagodināt pat Vācijas kanclere Angela Merkele.

Pirms lielās dienas lidostas drošības dienests inscenēja ugunsgrēka trauksmi, imitējot Diseldorfas lidostas traģēdiju 1996. gadā, kad bojā gāja 17 pasažieri, aizdegoties vienam no lidostas termināļiem.

Pārbaudes laikā nācās secināt, ka jaunajā Brandenburgas lidostā nedarbojas neviens trauksmes signāls.

Kad inženieri atrāva vaļā lidostas grīdas, tur gaidīja nākamais pārsteigums –  meistari bija novietojuši augstsprieguma līnijas blakus parastajiem kabeļiem, kas jau pats par sevi rada nopietnus aizdegšanās riskus. Vēl viena ārkārtīgi būtiska kļūda bija grīdā ievietotie dūmu nosūcēji, kurus parasti iebūvē griestos, jo dūmi taču ceļas augšup. Beigu beigās izrādījās, ka cilvēks, kam tika dots galvenā ugunsdrošības inženiera amats, Alfredo di Mauro, bija vien tikai māceklis. Šīs rupjās kļūdas aizturēja lidostas atklāšanu par vēl dažiem gadiem.

Pēc tam atklāšanas datums tika pārcelts uz 2014. gadu, bet tad uz 2016. gadu - arī tajā gadā lidostas lietojamība bija vien 57%, bet pārējās telpas, termināļi un citas konstrukcijas vēl nebija darba gatavībā. Tikai 2020. gadā Brandenburgas lidostai ir pilnībā pabeigti 1. un 5. terminālis, kas gadā spēj uzņemt līdz 40 miljoniem ceļotāju, taču nākamā gada pavasarī tiek plānots atvērt arī 2. termināli. Tiklīdz pandēmija būs galā, jaunā Brandenburgas lidosta kļūs par nozīmīgāko aviotransporta mezglu Eiropā, vēsta portāls “CNN”. Šī lidosta nodrošinās starpkontinentālos lidojumus, piemēram, no Berlīnes būs iespējams nokļūt ASV lielākajās pilsētās - Ņujorkā, Losandželosā, Filadelfijā vai Sanfrancisko.