Tā aktualizēs atšķirīgu mākslas vēstures lasījumu caur sieviešu mākslinieču pieredzi padomju perioda mākslas, sociālo un politisko norišu kontekstā.

Jau vairākas dekādes nostiprinājies viedoklis, ka pasaules vēstures rakstīšanas gaitā sieviešu pieredzes tiek “izlaistas” dominējošo patriarhālo un hetoronormatīvo sabiedrības struktūru ietvarā. Arī sociālpolitiskās norises šobrīd uz globālās skatuves, īpaši pandēmijas izgaismotas, norāda uz nepieciešamību mainīt ierasto skatījumu uz pasaules kārtību, veidojot atvērtāku, iekļaujošāku un līdztiesīgāku sabiedrību. Tomēr, neskatoties uz aktīviem mēģinājumiem mainīt iesīkstējušos uzskatus, joprojām nākas veidot jaunas zināšanas, kas izceltu ignorētos stāstus. Tas liek arī uzdot jautājumu, kādēļ joprojām aizmirstam un marginalizējam sieviešu sasniegumus.

Pārdomājot Latvijas un Austrumeiropas 20.gs. otrās puses norises, ko iezīmē padomju periods un arī tā kultivētā ilūzija par “dzimumu vienlīdzību”, izstāde piedāvās nesenās pagātnes interpretācijas iespējas, vēršoties pret ierastajām hierarhijām vēstures naratīvu veidošanā. Tiks izvērstas atšķirīgas mākslinieciskās prakses, fakti, atmiņas, cilvēciskās un estētiskās vērtības, kas var paskaidrot ne tikai mākslinieču pozīciju un ietekmi sociālā un kultūras ainā, bet arī atklāt jaunus mūsu vēstures stāstus. Šīs izstādes kodols ir mākslinieces Rita Einberga (1921–1979), Laima Eglīte (1945), Maija Eliase (1924–1991), Mudīte Gaiševska (1935), Ruta Kreica (1946), Rasa Kalniņa-Grīnberga (1936) un Olga Neimane-Kataņeva (1908–2001). Katra pārstāv atšķirīgas mākslinieciskās stratēģijas, kas saistītas gan ar alternatīvo kultūru un centieniem dažādot mākslas valodu, gan oficiālās mākslas scēnas radošo interešu diapazonu. Savukārt, domājot par feminisma un dzimtes aspektiem šodienas kontekstā, izstādei jaundarbus veidojušas Annia Puolakka (FI) un Marta Trektere, Evita Goze, Rasa Jansone, Liliāna Piskorska (PO).

Izstādes projekts ir kolektīvās pētniecības iniciatīva, kas apvieno desmit pētniekus un māksliniekus ar mērķi apzināt veidus, kā un ko mēs varam mācīties, ja apvienojam zināšanas, prasmes un iemaņas, tādā veidā pievēršot uzmanību līdztiesības un solidaritātes jautājumiem vēsturiskā un šodienas perspektīvā. Kādi vienoti apsvērumi vai apstākļi var veicināt kopā darbošanos? Kādas ir dažādās pieejas zināšanām par mūsu pagātni, ko varam iegūt šādā veidā?

Publiskā programma:

Izstādes ietvaros plānotie publiskie pasākumi, kuru norises datumi tiks precizēti pēc ārkārtējā stāvokļa beigām:

• Pēc 6. decembra: Anni Puolakka (FI) un Martas Trekteres performance “Oestrus Youth”. Vairāku darbu sērija, kas tapusi, balstoties mākslinieču ilggadīgā sadarbībā, izjautājot draudzības un intimitātes attiecības ar plašākā sabiedrībā noteiktiem stereotipiem. Performance ir divi savstarpēji saistīti priekšnesumi – “Oestrus” un “Painless Youth”, kuros abas mākslinieces piedalās viena otras darbā kā viesmākslinieces un atbalstītājas. Performanci papildina kolektīvi veidots video un instalācija.
• Pēc 6. decembra: Ievas Melgalves un Rasas Jansones performance “periodika.lpsr”. Sievietes pasaule arī padomju laikā bija mājas un mājīguma pasaule, ikdienišķi skaista un dekoratīvi trausla. Tik viegli saplēšama, ja no tās izlaužas ārā, un, ja izlauzīsies, ko tad?... Ja arī māksla šajā pasaulē iederas, tad tā ir noteikta veida māksla, un tās noteicēja ir ne vien sabiedrība, bet arī politiskā vara. Reālos, nemainītos citātos no jaunizveidotās LPSR preses mākslinieces iezīmē tipisku retoriku, ar kuru saskārās sievietes, kas meklēja savu ceļu mākslā. Performance tapusi sadarbībā ar literatūras festivālu "Prozas lasījumi".
• 11. decembrī kolektīvās lasīšanas vakars kopā ar aktrisi Daigu Kažociņu. Daiga Kažociņa lasīs šīs izstādes mākslinieces Lilianas Piskorskas (PO) eseju “Avotu grāmata” (Sourcebook), kas pievēršas Polijas feminisma kustības un lesbiešu vēsturēm, kuras aizvien, īpaši tagad, Polijas galēji labējās politikas ietvarā tiek noklusētas un marginalizētas.

Izstādes projekta koordinatores: Adele Bea Cērpa, Margarita Ogoļceva (LLMC) un Ieva Kalnača (LNMM)