Kā atklāj Džilindžers, lēmums par neuzticības izteikšanu aktieru sapulcē tika pieņemts laikā, kad viņš bija devies atvaļinājumā uz Goa, Indijā.
"Bāc, šito vajag norunāt visu nost no sevis..." - iesāk Džilindžers, kuram šī ir pirmā publiskā saruna par notikušo no viņa skatu punkta.
Kā skaidro Džilindžers, jau pirms diviem gadiem viņam radās pārdomas par iešanu prom no Dailes teātra: "Pa deviņiem gadiem kaut kādas lietas izsmeļas..." Džilindžers atklāj, ka neesot redzējis ne teātrim, ne sev mērķus un viņu sācis nogurdināt tas, ka viņam jārisina vēl "simtiem problēmu". Džilindžers pat esot uzrunājis kādu režisoru, kura vārdu neatklāj, kas varētu nākt viņa vietā, taču uzrunātais režisors atteicās, un Džilindžers esot nospriedis, ka "nu nebūs forši kaut kā tā aiziet pēkšņi".
Runājot par pērnā gada notikumiem, Džilindžers saka: "Ar ko viss sākās? Mīļajai aktrisei Rēzijai Kalniņai kaut ko aizrādi attiecībā uz procesu. Tu zini Rēziju, momentāni šauj petardes gaisā. Ļoti jūtīgi tas jādara, es to centos, bet nu labi... Rezultātā viņai nākamajā dienā ir televīzijas pārraide, viņa pasaka to, ko viņa pasaka. Ir skaidrs. Viņa šauj petardes gaisā. Un es arī viņu saprotu, man pret viņu nav nekādu baigo aizvainojumu, OK... Tā ir Rēzija! Kā tu apvainosies uz sievieti?"
Viņš turpina: "Pieslēdzas Juris Žagars, tagadējais Dailes teātra direktors. Tur arī viss ir skaidrs,
jo es viņam sačakarēju sapnīti par koncertzāli Dailes teātrī.
Sākumā es tā kā devu akceptu, ka viņš iet pie politiķiem, bīda to, ka Dailes teātrī tiek uztaisīta Lielās zāles vietā koncertzāle, mums uzceļ mazu teātrīti. Ar perspektīvu, ko viņš gan neformulēja tā, bet, ka viņš vadīs. (..) Es viņam noairēju šo sapnīti vienā brīdī, kaut gan sākumā akceptēju. (..) Es sapratu, ka kolektīvā visiem ir cits viedoklis, un skaidrs, Juris Žagars ir ļoti spēcīga un ambicioza personība, un, ja tu viņam kaut ko noairē, pretsitiens būs agrāk vai vēlāk."
"Mans draudziņš Artūrs Skrastiņš - tas ir galvenais motīvs visā tajā spēlē. Cilvēks, ar kuru mēs kopā mācījāmies, visu radošo dzīvi [26 gadus], kurš ir ļoti spēcīgs profesionālis, ļoti labs aktieris, bet... Kā mēs zinām, pēc Rēzijas petardēm nākamajā dienā pēc pirmizrādes es aizbraucu uz Goa. Artūrs Skrastiņš sasauc sapulci. Ir OK, kāpēc nesasaukt? Var sanākt, apspriest lietas, viss ir kārtībā. (..) Izsaka man neuzticību, 2/3 zem tā visa parakstās, stipri mazāk, nekā viņi tur publiski teica, - reāli 28. Arī OK. Bet momentāni tas tiek ziņots presei, Skrastiņš pa tumsiņu aizskrien sūdzēties Kultūras ministrijai.
Mēs ar tevi, vecīt, tik daudz lietu kopā esam izdarījuši. Kopā pavadījuši visu radošo dzīvi! Davai, pagaidām dažas dieniņas?