Bijušais hārdroka apvienības "Monro" solists Jānis Bukums, iedvesmojoties no 2020. gada notikumiem, kopā ar savu grupu "Jānis Bukums" nule laidis klajā jaunu studijas albumu "7. dienas burvis". "Dziesmu skanējumu un vārdus ietekmējusi šā gada haotiskā enerģija un mirkļa sajūtas," viņš skaidro. Aicināju Jāni uz nelielu sarunu gan par jauno ierakstu, gan paša sajūtām un emocijām šajā nospriegotajā laikā.
Jaunā albuma pieteikumā runā par sazvērestību, cerību, nenoteiktību... par ko īsti ir šis ieraksts?
Albumā ir stāsts par to, kā nenormālības kļūst par jauno normālo un pilnīgi nedabīgas lietas tiek pozicionētas kā labas, nepieciešamas un mūsdienīgas. Meli, muļķi, manipulācijas, negodīgums, satura neesamība, garīgais tukšums ar devīzi - "neskatieties uz mūsu darbiem, bet klausieties mūsu vārdos". Par visaptverošo “procesa nodrošināšanu” visās dzīves jomās, apzināti ignorējot un pilnīgi izslēdzot pašu galveno un tik ļoti nepieciešamo – rezultātu.
Par to, ka mums ir tā izskalotas smadzenes, ka mēs nespējam nošķirt realitāti no fikcijas ar labu virsrakstu.
Šis gads ar visiem ārkārtas stāvokļiem un interneta neprātu ir sabiedrības degradāciju novedis līdz pilnībai – vidusmēra cilvēks šobrīd, redzot uz žoga uzrakstu huj, vairs negrib vai nevar saprast, ka tas ir žogs ar uzrakstu, nevis vīrieša dzimumorgāns pagalmā.
Vai tas tapa šogad, pandēmijas laikā?
Jā, albums ir tapis šogad pandēmijas laikā. Bijām cerējuši, ka tas būs jautrāks un krāsaināks, bet kopējā aina pasaulē un valstī laikam ir mūs diezgan spēcīgi ietekmējusi, un albums ir iemūžinājis mūsu emocijas un dvēseles stāvokli tieši šajā laikā, kāds nu tas ir. Albums ir veidots no tāda apskatnieka/novērotāja pozīcijas.
/nginx/o/2020/12/01/13505756t1h3104.jpg)
