Aldis Bukšs (1985) literatūrā debitēja 2015. gadā ar romānu "Parādu piedzinēji" (izdevniecība "Dienas Grāmata"), jau ar pirmo darbu pierādot sevi kā talantīgu vēstītāju, kura rokrakstam raksturīgs spriedzes un intriģējošu notikumu pilns sižets. Nupat autors laidis klajā savu otro kriminālromānu, kas šoreiz ir izdots divās valodās – latviešu un latgaliešu, un, cik zināms, tas ir pirmais darbs kriminālromāna žanrā latgaliešu valodā.

Aldis pats nāk no Baltinavas, kur, kā atzīst pats autors, arī ir radusies mīlestība pret Latgali un latgaliešu valodu, kā arī vēlme šo valodu popularizēt. Romāna latgaliešu valodas versijā daudz esot domāts tieši par leksiku, kur bieži vien figurē mūsdienās retāk izmantojami vārdi.

Kas tu esi, no kurienes esi un kā nokļuvi līdz rakstīšanai?

Es esmu Aldis Bukšs, varētu teikt, ka jauns autors no tā viedokļa, cik sen esmu sācis rakstīt. Desmit gadus esmu strādājis komercbankās, tad ar investīciju piesaisti ekonomikas ministrijā, šobrīd arī strādāju valsts pārvaldē joprojām. Izglītība – politologi un tiesību zinātnēs, divi bakalauri. Pats nāku no Baltinavas, no Baltinavas novada, kas šobrīd skaitās mazākais Latvijā. Rīgā šobrīd dzīvoju jau 18 gadus, bet neesmu sarāvis savas saites ar Latgali, regulāri tur esmu, dzīvoju gan tur, gan te. Un kā es nokļuvu līdz rakstīšanai? Rakstu es jau kopš mazotnes, kopš iemācījos rakstīt, bet nekad es tā īsti nebiju saņēmies pabeigt iesākto. Būtībā man nebija pārliecības par sevi  ilgu laiku, bet tā vēlme rakstīt, stāstīt, izstāstīt stāstus krājās, krājās līdz brīdim, kad manu divdesmit gadu otrā pusē bija sakrājies tik ļoti,  ka es pieņēmu lēmumu riskēt, veltīt laiku rakstniecībai. Riskēt, piedāvāt izdevniecībām savus stāstus, savu grāmatu. Tā pirmā man bija "Parādu piedziinēji”, arī kriminālromāns par krīzes gadiem Latvijā, par parādu piedziņu, par visiem tiem notikumiem, kas gāzās pāri Latvijai, kad sākās krīze. (..)

Tas sapnis izdot latgaliešu rakstu valodā man ir bijis jau kopš pusaudža gadiem, kad pirmo reizi saskāros gan ar Mikeļa Bukša, gan ar Franča Kempa tekstiem, bija tāda vēlme arī dot ieguldījumu tajā, lai jaunieši lasa latgaliski, lai tā valoda neaiziet zudībā. Un kā piesaistīt jauniešus? Jauniešus var piesaistīt ar to, kas viņus interesē, tāpēc man ir milzīgs prieks par to, kas notiek mūzikā latgaliešu, un arī literatūrā – vajag piesaistīt tos lasītājus, kuriem tas piedāvājums literatūrā līdz šim latgaliski nav bijis tik ļoti saistošs. (..)

Es sāku rakstīt latgaliski, tad pārgāju uz latviešu literāro valodu, pabeidzu rakstīt latviešu literārajā valodā, un tad sāku uzreiz pārrakstīt latgaliski. Kāpēc? Vienā brīdī sapratu, ka es patiesībā nemāku rakstīt latgaliski, un tā ir tā mūsdienu problēma – nekur skolās to mūsdienās nemāca, tāpēc nebija pārliecības, ko vispār rakstu, vai es pareizi rakstu. Otrkārt, bija šaubas, vai izdevniecība, ar kuru es biju sācis  sadarbību, "Dienas Grāmata", vai viņus interesēs tas teksts, ja es viņu piedāvāšu uzreiz latgaliski – vienkārši nebūs, kas to izlasa. Tāpēc sākumā darbs bija latviešu literārajā valodā. Un tad, kad viņi akceptēja, faktiski uzreiz teica, ka, jā, gribam izdot, es uzreiz gāju ar piedāvājumu, ka gribētu izdot arī latgaliski, un es biju patīkami pārsteigts, ka viņi teica – jā, protams.

Pirmā grāmata bijusi vairāk par korupciju šā jēdziena plašā nozīmē – arī korumpētību cilvēku attiecībās vienam ar otru, bet otrais romāns, kā uzsver autors, ir par drošību, kas Latvijas un visas Eiropas kontekstā tieši saistās ar Latgali – ar austrumu pierobežu, kur latgaliešu valodas eksistences un attīstības jautājums ir vietējo pašapziņas jautājums, no kā ir atkarīga mūsu valsts izaugsme un drošība.

Pats romāns tik tiešām ir aizraujošs, un lasīt par spraigajiem notikumiem latgaliski, kas risinās ne vien ārzemēs, bet tepat Latvijā, Latgalē, Balvos, atpazīstot Viļakas autoostas vaibstus un Balvu Staņislavu grāmatas ainās, tajā pašā laikā apzinoties pilnīgi reāli iespējamo kriminālo notikumu fonu pierobežā, – tā tik tiešām ir nebijusi un interesanta pieredze.

Plašāk par autoru Aldi Bukšu un viņa jauno grāmatu "Brāļi" / "Bruoli" skatieties video.