Tās būtība – dažādu pasaules redzējumu gudra līdzsvarošana atbilstoši katra vērtībai  un apvienošana vienotā modelī.

Lai gan mūsdienās bieži dzirdami apgalvojumi, ka cilvēki kļuvuši sekli un vairākumu interesē tikai rokām aptaustāmā pasaules virskārta, vismaz brīdi pa brīdim gandrīz katrs sevī un apkārtējos pamana alkas pēc “kaut kā vairāk”, īsi sakot, pēc garīguma, kas ļautu aptvert pasaules kopainu un cilvēka vietu tajā. Teoriju, ideju, mācību, virzienu, autoru, kas  mēģina šīs slāpes remdēt, ir bezgala daudz, un to kļūst arvien vairāk.

Kā šajā uzskatu un priekšstatu jūklī orientēties? Vai ir iespējams atrast kādu vadmotīvu? Kā lai tiek galā ar sajūtu, ka viss ir tik pretrunīgs?

Palīdzēt gūt pamatu zem kājām spēj viens no mūsdienu pasaules domātāju svarīgākajiem atklājumiem – integrālā teorija.

Par integrālās teorijas pamatlicēju tiek uzskatīts tieši Kens Vilbers (Ken Wilber), rakstnieks, filozofs, jogs un mistiķis, viens no visvairāk lasītajiem un ietekmīgākajiem mūsdienu amerikāņu domātājiem. Viņš ir rakstījis par cilvēka attīstību, attīstības psiholoģiju, filozofiju, pasaulcentrismu, ekoloģiju un garīgās attīstības pakāpēm. Viņa darbi ir pārtulkoti vairāk nekā 30 valodās, arī latviski. Kens Vilbers ir Integrālā institūta dibinātājs.

Par K. Vilberu un viņa darbiem ir risinājušās  kvēlas diskusijas. Sākumā viņa uzskati netika izprasti, tāpēc pret tiem skeptiski izturējās dažādu jomu pārstāvji. Lielai daļai zinātnieku viņa  teiktais ilgi  šķita pārāk reliģisks, lai to ņemtu nopietni.  Teologi, Baznīcas pārstāvji  viņu automātiski piepulcināja  New Age  raibajai sabiedrībai, kuru tie lielākoties uzskata par reliģijas zaimotāju. Savukārt New Age vadošie pārstāvji nespēja samierināties ar to, ka K.Vilbers atzina – mūsdienās dziļa garīguma uztverei lielāku ļaunumu nodara nevis materiālisms, bet sekls garīgums, ko popularizē arī New Age dažādi strāvojumi.

Taču ar laiku Vilbera pētījumu pamatīgums sāka pārliecināt gan dažādu nozaru konvencionālās zinātnes pārstāvjus, gan daudzus teologus.

"Kens Vilbers ir viens no retajiem domātājiem un garīgajiem praktiķiem, kas uztur nopietnu un dziļu dialogu ar pirmsmodernisma, modernisma un pēcmodernisma idejām. Nē, viņš neko nedara mūsu vietā. Bet viņa piedāvātais iekļaujošais redzējums var mums kļūt par izcilu orientācijas instrumentu pasaulē, kurā vairs tikai retais spēj uztvert kopainu. Šī grāmata nav papļāpāšana par garīgumu, neuzņemoties atbildību par saviem vārdiem. Tā uzdrīkstas risināt būtiskākos un sarežģītākos cilvēka esības jautājumus. Tāpēc manā vērtējumā tā ir viena no nozīmīgākajām mūsdienu grāmatām par garīgumu," tā sava blogā raksta Juris Rubenis, Integrālās izglītības institūta programmas direktors.

Mūžsenus jautājumus šī grāmata risina patiešām mūsdienīgi, un tas ļauj domāt, ka tā atradīs visdažādākos latviešu lasītājus – jaunus un dzīvē daudz pieredzējušus, zinātniskus grādus ieguvušus un lielākoties tikai dzīves skolā mācījušos, pret integrālo garīgumu sākumā skeptiski noskaņotus un tā būtību jau iepazinušus.

Grāmatu no angļu valodas tulkojusi Dace Vanaga.

Autora lekcija (angļu val.)