Video ⟩ Folkmūzikai svarīgākais ir dzīva komunikācija ar auditoriju

Intervija ar Ēriku Zepu
"Rikši" Foto: Jānis Škapars/TVNET
CopyDraugiem X Whatsapp

Latvija noteikti var lepoties ar savu folkloras tradīciju saglabāšanu un interesi par to arī jauniešu vidū, kas nav tik ļoti raksturīgi nekur citviet pasaulē. Arī mūzikas jomā folkmūzika pēdējo 30 gadu laikā ir strauji attīstījusies, taču joprojām ne tik bieži to redzam klausītāko dziesmu topos.

Par to, kādā statusā šobrīd ir folkmūzika, kādēļ tai ir tik maz vizuālā materiāla jeb mūzikas klipu un kāds ir tās nākotnes attīstības potenciāls, runājām ar postfolkloras grupas "Rikši" līderi Ēriku Zepu.

ĒRIKS ZEPS
ĒRIKS ZEPS Foto: Jānis Škapars/TVNET

Postfolkloras grupu "Rikši" var droši saukt par populārāko latgaliešu folkloras grupu –  "Rikšiem" līdz šim jau iznākuši trīs albumi, grupa ir pazīstama ne vien Latgalē, bet visā Latvijā un ārpus tās ar savu veiksmīgo dalību gan pasākumos, gan festivālos. Šobrīd grupa tikko izdevusi 3.albumu "trīp!" – tas akcentē cilvēka dzīves posmu sasaisti ar gadskārtu ritu un turpina izcelt Austrumlatvijas galvaspilsētas Rēzeknes pusē fiksētās tautas melodijas.

Video: Intervija ar Ēriku Zepu.

Filmējot klipus postfolkloras grupai "Rikši", jau mazliet pieskārāmies šai tēmai – kādēļ folkloras mūzikai un mūzikai kopumā šobrīd ir tik svarīgs vizuālais materiāls?

Ir mainījušies mūsu mūzikas izmantošanas paradumi. Ja agrāk, teiksim, pirms 15 gadiem, kad biju skolēns, es gāju ar MP3 atskaņotāju austiņās, protams, tolaik svarīgākā bija mūzika. Šobrīd ir nācis klāt tik daudz vizuālā – visas video straumēšanas platformas un tamlīdzīgi, un beigu beigās video šobrīd ir svarīgāks par vārdu un par skaņu, tā ir vienkārši mainīta uztvere. Tas ir arī iemesls, kāpēc daudzas radiostacijas ir sākušas filmēt – jo cilvēkam šobrīd ir svarīgi redzēt un klausīties viņi sāk tikai tad, kad redz, vismaz lielā daļā gadījumu.

Tieši folkmūzikai ir ļoti maz videomateriāla. Kādēļ?

Tas, man liekas, ir ļoti daudzslāņains jautājums. Pirmkārt, tās ir joprojām dažādās domas folkmūzikā – ir cilvēki, kas uzskata, ka viss ir jāsaglabā tāpat, kā tas ir, – maksimāli autentiski un līdz ar to nepakļaujoties mūsdienu tendencēm. Nākamais – kaut kādā veidā ir tā sanācis, ka šis žanrs no video veidošanas atpalika, jo, teiksim godīgi, tas atpaliek arī no tāda mainstreem. Folkmūzika šobrīd nav vidēji visvairāk patērētā mūzika, līdz ar to arī visi video,  kas ir tikai ar vārdiem, ir aizgājuši popmūzikai, hiphopam, deju mūzikai, rokmūzikai, tam, kas ir mainstreem. Un vēl, folkloras kopām nav arī rocības, lai papildus visam tam, ko viņi dara, vēl uzfilmētu videoklipu, kas tomēr nav lēts prieks. Un dažkārt arī pietrūkst kvalitātes vai ideju.

POSTFOLKLORAS GRUPA "RIKŠI"
POSTFOLKLORAS GRUPA "RIKŠI" Foto: Jānis Škapars/TVNET

Kāpēc folklora šobrīd nav maisntreem?

Daudz argumentu. Viens ir – skanējums. Un tas ir tas, ar ko es esmu izaudzis skolēna gados. Tā īsti ar folkloru iepazinos vēlāk, un tāpēc arī aizstāvu šo viedokli par pārmaiņām, jo cilvēks "parastais" lielā daļā gadījumu nav spējīgs paklausīties folkloras dziedājumu folkloras kopas izpildījumā – tur ir jābūt nedaudz savādākai bāzei, savādākai sagatavei, jo tie kritēriji, kas tur ir, drusku atšķiras no, teiksim, tādiem mūsdienu mūzikas kritērijiem "kas skan labi, kas neskan labi". Otrs, protams, ka folklora ir ļoti smaga un sarežģīta no  tā viedokļa, ka tā nes sevī ļoti dziļu ziņu, un mēs gribam patērēt kaut ko ļoti fast foodam līdzīgu, kaut ko vieglu un ātri sagremojamu, mēs negribam iedziļināties vai daudz domāt par to. Vēl – kas šobrīd nonāk mūzikā un topos? Tur ir jābūt ļoti lielai mārketinga aktivitātei, producēšanai, tātad ļoti daudz jānodarbojas ar reklāmu, un tiešām varbūt sevi ir jāpārdod, un tad jau ir jāizliekas par to, kas tu neesi. Tas nesaskan, pirmkārt, jau ar pašu folkloras pārstāvju pārliecību, un to es arī varu teikt par sevi – lai nu kā, es netaisos sākt kaut kādas izdarības vai reklāmu tikai tādēļ, lai dabūtu atzinību. Un visas šīs nianses mazliet neiet kopā ar mūsdienu prasībām.

Un tagad izriet jautājums – vai folkloru mēs vispār klausīsimies, vai vispār tai ir iespēja aiziet mainstreem. Es teiktu – jā!

Jo, ja mēs tā paskatāmies uz to, kas ir izdarīts pēdējo 30 gadu laikā, ja ņem no cilvēka "parastā" viedokļa, tas ir, tāda, kas iepriekš nav bijis saistīts ar folkmūziku, tad caur "Iļģiem", caur "Tautumeitām", "Rikšiem", "Jauno Jāņu orķestri", folkloras kopām un ansambļiem un tā tālāk, viņi jau ir paņēmuši kaut kādu materiālu un sākuši gremot, un tālāk arī pievēršas un ierauga kaut ko. Tā ka es teiktu, ka palēnām, bet šī interese aug, aug un aug.

Šobrīd grupa, tāpat kā citi mākslas nozares pārstāvji, ārkārtas situācijas dēļ ir bijusi spiesta pārtraukt savu darbību – agrāko aptuveni trīs koncertu vietā mēnesī šobrīd nenotiek neviens. Valsts svētku, Ziemassvētku un vasaras saulgriežu laikā grupai esot bijis pat pa trīs un vairāk koncertiem dienā, tādēļ kopējais noskaņojums šobrīd ir bažīgs – grupa plāno rast risinājumus digitālajās platformās, taču Ēriks ir pārliecināts, ka kultūra un mūzika nevar līdz galam pastāvēt digitāli – tā ir tikai mēģināšana "peldēt", jo sevišķi runājot par "Rikšiem" – bez klātienes klātbūtnes, kā atzīst grupas līderis, nav iespējams saņemt grupas enerģētisko lādiņu, kas ir tās galvenais raksturojošais lielums.

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. 

Par materiāla saturu atbild SIA "TVNET". Saturu veidoja Evika Muizniece, Viktors Devjatovs, Gints Bāliņš un Jānis Škapars. 

Foto: #SIF_MAF2020
KomentāriCopyDraugiem X Whatsapp

Nepalaid garām!

Uz augšu