Celtne apvieno pagātni ar tagadni – ēka izveidota, atjaunojot 1903. gadā celto preču dzelzceļa staciju, un ir savdabīga liecība Rīgas vēsturiskajam industriālajam mantojumam.

Bijusī noliktava

Tie, kas ikdienā pārvietojas pa Hanzas un Pulkveža Brieža ielu, nevarēja nepamanīt visnotaļ iespaidīgo būvdarbu norisi no 2017. gada septembra līdz 2019. gada jūlijam. Tieši tik ilgs laiks mīnus pāris mēnešu piespiedu dīkstāves dēļ bija nepieciešams iespaidīgā projekta realizācijai. Tagad Hanzas Perons ir kultūras un izklaides vieta koncertiem, izstādēm, konferencēm un citiem publiskiem pasākumiem.

Saskaņā ar projektu bijusī stacijas noliktava pa perimetru ir iestiklota, izveidota jauna jumta konstrukcija. Stiklojumam dienvidaustrumu, dienvidu un dienvidrietumu daļā ir dubulta fasāde – vertikāls dēļu apšuvums, veidojot noēnojumu. Esošās koka un ķieģeļu konstrukcijas saglabātas kā dekoratīvi telpas elementi, veco ēku integrējot jaunajā būvē. Pēc rekonstrukcijas būve ieguvusi jaunu platību. Vēsturiskā būve, kas bija 2114 m2 liela, papildināta ar 2312 m2 un aizņem 4426 m2.

Projekta autors ir arhitektu biroja Sudraba Arhitektūra galvenais arhitekts Reinis Liepiņš,

projektu attīstīja uzņēmums Pillar Development, autoruzraudzību veica SIA Pillar Architekten, bet ģenerāluzņēmēja funkcijas pildīja SIA Pillar Contractor. Kopējais ieguldīto investīciju apjoms lēšams ap 11 miljoniem eiro.

Pāļi metra attālumā no sienas

Hanzas Perona pirmsākumi meklējami 18. un 19. gadsimta mijā, kad Rīgā tika izbūvēta dzelzceļa līnija uz Mangaļiem ar atzarojumu uz Andrejsalas elevatoru.

Tur bija iekārtota Rīgas preču dzelzceļa stacija, kur pēdējo kravu pārkrāva 2009. gadā.

Ēka ilgus gadus stāvēja tukša un pamesta, līdz 2003. gadā to savā aizgādībā pārņēma ABLV Bank, nolemjot to veidot kā magnētu un simboliskus vārtus no Rīgas jūgendstila rajona uz plašo New Hanza teritoriju. Neraugoties uz krīzi bankā, projektu izdevās īstenot.

Lai varētu paplašināt būvi, esošajai ēkai pa perimetru izbūvēti pāļi. Kopumā izmantoti 454 urbpāļi, no kuriem daļa ieurbti aptuveni metra attālumā no esošajiem vecajiem pamatiem. Kā norāda SIA Pillar Contractor atbildīgais būvdarbu vadītājs Uldis Siecenieks, tas bija liels izaicinājums, nepārtraukti monitorējot noliktavas ēkas sienu un pamatu stāvokli, vai tajos neveidojas plaisas. Līdztekus atsūknēti gruntsūdeņi, kontrolējot, lai tie netiktu pazemināti zem vecajiem pamatiem, kas stiepjas trīs metru dziļumā.

Stāsta SIA IG Kurbads vadītājs Normunds Tirāns: «Tā kā esošais vēsturiskais būvapjoms nosacīti dzīvo savu dzīvi un jaunais savu, tika paredzēti risinājumi jauno un esošo pamatu konstrukciju savstarpējai atdalīšanai pamatu līmenī. Rūpīga darbu veikšana ļāva izbūvēt pagrabstāvus tieši pie vēsturiskām mūra sienām un to pamatiem sarežģītos ģeotehniskos apstākļos. Jauno pamatu attālumi no prognozējamajām vēsturisko pamatu pēdām varēja izrādīties mazāki par pusmetru, tādēļ tika vērsta īpaša uzmanība uz saglabājamo konstrukciju monitorēšanu būvdarbu laikā. Pazemes apjomu izbūvei tika izvēlēta saudzīga pāļu iestrādes tehnoloģija – pāļu urbšana ar dubultā rotora tehnoloģiju. Tā samazināti potenciālie riski, kas saistīti ar paaugstinātām vibrācijām vai esošā grunts masīva traucēšanu.

Pateicoties rūpīgai visu tehnoloģisko procesu kontrolei, abi pagrabi izbūvēti, tikpat kā neskarot vēsturiskās konstrukcijas, nenodarot tām nekādu kaitējumu.»

Projektētājs norāda, ka esošo pamatu apakša atrodas uz gruntsūdens līmeņa – nedaudz zem vai mazliet virs – atkarībā no gadalaika. Pāļi urbti tā, lai tie savstarpēji pārklātos un nodrošinātu ūdensnecaurlaidīgu sienu, lai pazemes konstrukciju izbūves laikā, pazeminot gruntsūdeni, pāļu sienas iekšpusē nenotiktu pārmērīgas gruntsūdens svārstības. Iegūtā masīvā ūdensnecaurlaidīgā pāļu siena ļāva ievērojami nepazemināt gruntsūdeni pagrabu rakšanas laikā, rezultātā saglabātas vēsturiskās mūra sienas bez bojājumiem arī turpmāko darbu laikā.

Sienām metāls un stikls

Pēc pamatu izbūves un betonēšanas sākta metāla konstrukciju montāža, kas bija viens no laikietilpīgākajiem procesiem. Konstrukcijas stiprinātas ar augstas stiprības HV10.9 skrūvēm un daudziem metinātiem savienojumiem. Metāla konstrukcijās iekarinātas vecās būves koka jumta konstrukcijas, kas pārtapa koka griestu apšuvumā.

Risinājuma izvēli skaidro arhitekts Reinis Liepiņš:

«Vēsturiskajām sijām nebija pietiekamas nestspējas, tāpēc mēs nolēmām ēku it kā ietīt jaunā čaulā, ko veido tērauda un stikla konstrukcijas.

Pirmkārt, tas nodrošina labu mikroklimatu, ēka nebija jāsiltina, otrkārt, stiklota vertikālā plakne it kā nojauc robežas starp ārtelpu un iekštelpu, kas bija viena no šīs arhitektūras iecerēm.»

Apakšējās metāla konstrukcijās iestrādāja stiklojumu, kas prasīja augstu precizitāti. «Stikls tika pasūtīts, kamēr ēka vēl bija uz papīra, tāpēc apakšējai konstrukcijai bija jābūt ar milimetra atbilstību, pretējā gadījumā stiklu nevarētu ievietot,» skaidro Siecenieks. Kopējā stikloto konstrukciju platība ir 4128 m2, tērauda konstrukcijām izmantots ap 330 tonnām tērauda.

Unikālas stikla sijas

Saskaņā ar arhitekta ideju stikls izmantots arī jumta plaknē. Fasādes sešus metrus augstā vertikālā stikla siena satiekas ar 1,40 metru garu slīpo stikla plakni jumta daļā. Nav izmantotas dzegas vai citi norobežojoši risinājumi, tādējādi, kā paskaidro arhitekts R. Liepiņš, vēl vairāk tiek uzsvērta ārtelpas sajūta, atrodoties telpas iekšpusē. Vecajai ēkai saglabātās vēsturiskās nojumes un iekšpusē stikla slīpā plakne aizslēpjas aiz senās nojumes, radot stiklotai verandai līdzīgu efektu.

Elements, kas šo būvi padara īpaši unikālu, ir stikla sijas, uz kurām balstās savienojošā jumta konstrukcija starp veco un jauno ēkas daļu.

«Ar to tiek uzsvērts šīs ēkas nozīmīgums un atvērtība pasaulei. Te ir vēsturiskās ēkas fasāde, kas tagad atrodas iekštelpā, bet stiklojums un virsgaisma piešķir gaisīgumu, palielina mērogu un rada nopietnas, nozīmīgas kultūras būves sajūtu,» raksturo arhitekts Liepiņš.

Kā atzīst SIA Pillar Contractor vecākais projektu vadītājs Kaspars Jurēvics, šādu stikla siju lietojums Latvijas būvniecībā ir rets gadījums. «Nav neviena normatīva, ar ko varētu aprēķināt stikla konstruktīvās īpašības, jo stikls nav paredzēts nesošajām konstrukcijām,» viņš piebilst. Stikla sijas veidotas no vairākām savstarpēji salīmētām stikla loksnēm un atbalstītas metāla konstrukcijās. Pirms izstrādes gan veikti speciāli slodzes testi. Garākās stikla sijas garums ir 4480 mm, augstums – 300 mm, un tā sastāv no četriem savā starpā salaminētiem drošības stikliem 10 mm biezumā.

Iestrādā gatavās konstrukcijās

Stikloto konstrukciju ražotājas SIA UPPE direktors Aldis Cimermanis skaidro: «Lai arī visi tehniskie aprēķini rādīja, ka stikla jumta sijas ir slodzi izturošas un drošas, pārliecības radīšanai mēs veicām vienas sijas noturības eksperimentālo pārbaudi. Mēs izveidojām prototipu ar garāko stikla siju, to apzināti izgatavojām ar divreiz mazāku stikla lokšņu skaitu un slogojām ar trīsreiz lielāku slodzi nekā paredzams ekspluatācijas laikā. Stikla sija izturēja pielikto slodzi nesabrūkot.»

Lai iegūtu labu izskatu, lietots stikls ar pazeminātu dzelzs oksīda saturu, tādējādi samazinot stikla zaļo tonalitāti.

Stikla paketes pie stikla sijām pielīmētas ar kompānijas SIKA strukturālā stiklojuma līmēšanas tehnoloģiju, ko plaši lieto transportlīdzekļu ražošanā un kas vienlaikus nodrošina gan sistēmas hermētiskumu, gan tās elementu elastīgu fiksāciju.

Tā kā stikls un metāls atstaro skaņu, akustiskā komforta nodrošināšanai izmantotas SIA "Cewood" akustiskās plāksnes. Tas ir dabiskas izcelsmes materiāls, kas ražots no Latvijā augušu koku ēveļskaidām un augstākās kvalitātes cementa. Kā stāsta "Cewood" valdes loceklis Ingars Ūdris, uzdevums bija sarežģīts, jo plātnes bija jāiestrādā jau gatavās metāla konstrukcijās: «Pateicoties tam, ka materiāls ir ērti piegriežams, to varēja pielāgot uz vietas un viegli iestrādāt atbilstoši katrai metāla konstrukcijai. Rezultāts ir ļoti labs.»

Jumtam ekskluzīvais titāncinks

Hanzas Perons ir labi redzams no visām pusēm, arī jumta plakne ir labi saskatāma no dažādiem rakursiem. Tas bija viens no iemesliem, kādēļ jumta segumam izvēlēts ekskluzīvais titāncinks. Arhitekts Liepiņš stāsta, ka pasūtītājs vēlējās izvērtēt vairākus jumta klājumus un šim nolūkam tika sagatavoti atšķirīgu skārda materiālu lielizmēra paraugi.

Titāncinka klājums šajā gadījumā bija neapstrīdams uzvarētājs.

Laika gaitā klājums, līdzīgi kā vara materiāls, oksidēsies un mainīs krāsu, piešķirot arvien jaunus akcentus ēkas tēlam. Kā piegādātāja izvēlēta Vācijas kompānija Rheinzink.

Skaidrojot jumta klājuma iestrādi, Siecenieks atklāj, ka šo lokšņu materiālu nevar montēt, ja gaisa temperatūra ir zemāka par plus 50C, citādi ir mikroplaisu veidošanās risks. Dažādu apstākļu sakritības dēļ segumu nācās iestrādāt ziemā. «Uz ēkas jumta būvējām tentus un tos apsildījām, lai nodrošinātu materiāla ieklāšanai nepieciešamo temperatūru,» atceras būvdarbu vadītājs.

Izmantoti oriģināli materiāli

Ēkas koka apšuvumam izmantoti vecās ēkas koka dēļi. Tie rūpīgi atlasīti un apstrādāti ar antipirēnu. Tur, kur ar vecajiem dēļiem nepietika, izmantoti jauni kokmateriāli. Arī bijusī ķieģeļu siena saglabāta tuvu oriģinālam. Atjaunotas un pārbūvētas durvju un logu ailas, kas bija cietušas mitruma dēļ.

«Lielākā daļa sienu bija labā stāvoklī, jo ķieģelim, ja netiek klāt ūdens, nekas slikts nevar notikt. Sienas divreiz notīrītas, tām veikta pretputekļu apstrāde,»

paskaidro Jurēvics.

Ēkas rietumu daļā cauri telpai visā garumā stiepjas autentiskas dzelzceļa sliedes, kas iziet gabaliņu ārpus ēkas līdz pat āra teritorijas apstādījumiem. K. Jurēvics stāsta, ka šajā vietā arī oriģināli bijis dzelzceļš un objektā izmantotas sliedes, kuras iepriekš atradušās teritorijā. Telpā tās iebetonētas līdz ar grīdas līmeni, taču vienā daļā uz tām atrodas izbūvēts vagons-bārs, kas kalpo kā dizaina elements ar reāli funkcionējošu pielietojumu. Zem tā sliedes redzamas kā oriģinālā – ar visiem gulšņiem.

Siecenieks uzsver, ka visai vecajai ēkai garenvirzienā atklājies kritums par aptuveni 30 – 40 cm uz Hanzas ielas pusi. Viens minējums ir doma par būves sēšanos laika gaitā, kas var būt vērojams nestabilās gruntīs. Otrs minējums, ka ēka tā būvēta speciāli, jo neliels slīps kritums bijis gan ēkai, gan gar to piebūvētajam peronam. Iespējams, tas paredzēts, lai, atkabinot vagonu, tas pats lēni pieripotu un apstātos pie perona. Pārbūves gaitā vecā konstrukcija atstāta šādā slīpumā, bet pie būves apjoma ar neapbruņotu aci tas nav saskatāms.

Labiekārtojumā lielizmēra bruģis

Zona starp zaļumiem un Hanzas Peronu paralēli Pulkveža Brieža ielai iecerēta kā vasaras pasākumu vieta ar iespēju izvietot nojumes, organizēt tirdziņus vai nelielus tematiskus festivālus. Labiekārtojuma akcenti ir gan vēsturiskās vagonu atduras, gan bruģējumā iebūvētās, gan brīvstāvošas vēsturiskās dzelzceļa sliedes ar šķembu pabērumu un gulšņiem un apgriešanās laukums automašīnām, kas izveidots no laukakmeņiem.

Teritorijas galvenais segums ir tumši pelēkas betona bruģa plātnes, kas ražotas Latvijā speciāli šim objektam. Bruģa plāksnes ir lielas – 375×750×80 mm, tās tonētas virsmā, divu centimetru biezumā. Gājēju joslās bruģis segts uz sīkšķembu klājuma, auto zonās izmantota šoseju izbūvē pielietojama tehnoloģija – CGBM šķembu un cementa maisījums ar cietējošu saistvielu piejaukumu. Arī bruģa apmales izgatavotas pēc īpaša pasūtījuma – tām ir individuāli veidotas liektas formas, apmales ir masīvas un augstas – 200×300×1000 mm – un iebūvētas aptuveni desmit centimetrus virs zemes līmeņa. Īpaša uzmanība pievērsta vides pieejamības risinājumiem, kas ietver taktilās reljefās virsmas kā brīdinājumu vājredzīgajiem par zonas maiņu. Soliņi izgatavoti no oriģinālajiem Preču stacijas gulšņiem un segti ar masīva ozola brusām.

Liepiņš saka: «Viss norisinājās lielā tempā, bet tas ir pierādījums, ka arhitekti un būvnieki var strādāt ātri. 2016. gada janvārī mūs uzaicināja piedalīties konkursā. Martā iesniedzām darbu. Augustā noslēdza līgumu, 2017. gada maijā projektu atdevām, augustā saņēmām sarkano zīmogu, septembrī sākās būvdarbi. Lai arī projekta īstenošanas laikā bez strīdiem neiztikām, bija jūtams komandas darbs. Visiem ļoti patika būvēt, viss ir industriāls – ķieģeļi, betons, sliedes, tērauda rāmji –, tādas nopietnas un skaistas lietas. Bija jūtama patikšana.»

FOTO: Hanzas perona būvniecība