Krievu arhitektu birojs “Katarsis” ir radījis īpašu celtni no koka, žagariem un salmiem tikai vienam mērķim – nodedzināšanai festivālā.
Krievu arhitekti rada īpašu celtni sadedzināšanai (5)
Viduslaiku koka pilij līdzīga struktūra – divi torņi un tilts, kas veidoti no sausiem koku zariem, baļķiem, salmiem un citiem dabiskiem degošiem materiāliem – šāds bija Sanktpēterburgas arhitektu biroja “Katarsis” veikums, kas dažu stundu laikā tika pilnībā nodedzināts. Izrādās, arī Krievijā notiek amerikāņu “Burning Man” festivāla analogs. Festivāls 2020. gadā norisinājās Krievijas pilsētā Kalugā – te atrodas Eiropas lielākais mākslas parks, kur regulāri notiek dažnedažādi kultūras un mākslas pasākumi. Viens no tiem ir “Archstoyanie”, kura ietvaros tiek svinēta Masļeņica un sadedzināts milzīgs koka objekts.
Masļeņicas svētku noslēgumā parasti tiek veikts rituāls – sadedzināta liela salmu lelle. 2020. gadā arhitektu birojs “Katarsis” lelles vietā uzcēla veselu būvi. “Mēs vēlējāmies radīt garenisku objektu, neiedvesmojoties no kādas konkrētas struktūras,” arhitektūras portālam “Designboom” skaidro arhitekts Pēteris Sovetņikovs. “Tam vajadzēja būt kaut kam unikālam un atspoguļot vietējās dabas un reģiona atmosfēru. Šis koka tilts “uzauga” tieši uz lauka un šķērso neredzamu upi: tas ir kā poētisks telpas un laika simbols.”
Tilta celtniecībā tika iesaistīti pilsētas iedzīvotāji, kas īsā laikā uzcēla 70 metrus garu koka tiltu un 20 metrus augstus torņus. Dedzināmajai celtnei tika izvēlēti ekoloģiski materiāli, kas vienlaikus nav īsti derīgi parastu ēku celtniecībai, piemēram, mizgraužu sabojāti kokmateriāli vai pat iepelējuši koki.
Pirms Masļeņicas noslēguma ceremonijas festivāla apmeklētājiem bija ļauts staigāt pa tiltu un torņiem. “Mūsu mērķis bija radīt šovu un iesaistīt šajā procesā pašus apmeklētājus. Katrs varēja paņemt un atnest kādu malkas pagali un novietot uz tilta, tādā veidā izveidojot milzu ugunskuru,” stāsta arhitekts Sovetņikovs.
Degot milzu struktūrai, tā pārvērtās par sava veida simbolu meža ugunsgrēkiem. “Kad stāvi vien dažu metru attālumā no 70 metrus gara ugunskura, vari just, cik nepanesams karstums rodas sadegšanas procesā. Šinī brīdī ikkatrs var aptvert, cik nāvējoši un bīstami ir mežu ugunsgrēki un cik lielas problēmas tie rada tuvējai apkārtnei,” skaidro projekta autors Pēteris Sovetņikovs.
Arhitekti atzīst, ka 2020. gada pavasara sākumā realizētais dedzināšanas projekts beigu beigās izrādījās ārkārtīgi simbolisks. “Pasaule vēl tobrīd nezināja, cik ļoti izplatīsies slimība un kā drīzumā tā tiks sapurināta līdz pašam kodolam,” stāsta arhitekts. “Metaforiskā veidā šis degošais tilts kļuva par simbolu tuvīnajam haosam. Šodien mēs redzam, ka cilvēce patiešām šķērsoja tiltu un attapās jaunā pasaulē.”