Kā nosvinēju? Vienu diplomu atdevu Kasparam, kurš to ir vairāk pelnījis, un ar otru lepni paceltu galvu atgriezos mājās, kur īpašu uzmanību neizpelnījos (smejas).

Noklausies albumu "13 i 1".

Kā kopumā vērtē nomināciju sadalījumu šogad, ņemot vērā lielo pieteikumu skaitu?

Es ar gandarījumu skatos uz iesniegto ierakstu skaitu. Pat tādos žanros kā roks un metāls, vai indie un alternatīvā mūzika ir iespējamas atsevišķas un bagātīgi pārstāvētas nominācijas. Es neesmu liels mūzikas patērētājs un daudz ko esmu bijis palaidis garām. Tagad man ir vienkārši jāpaskatās, kādi ieraksti ir izpelnījušies žūrijas uzmanību manai gaumei tuvākās nominācijās, un jāpaveic mājasdarbs, paklausoties Latvijas mūziku straumēšanas platformās. Nezinot visu iesniedzēju sarakstu, es neņemos spriest, vai izveidotas visprecīzākās kategorijas un nominēti, manuprāt, visvērtīgākie ieraksti.

Albumu "Apspēlēts" paspēji vēl prezentēt pilnā zālē īsi pirms pandēmijas sākuma. Kā tev pagājis iepriekšējais gads bez iespējas pilnvērtīgi uzstāties un popularizēt jaunās dziesmas? 

Jā, pats “Apspēlēts” ieraksts tapa tikai ar domu par to, kā tas skanēs Latvijas Nacionālā teātra zālē. Gada sākumā paspējām to atvērt tā, kā bijām iedomājušies. Pēc veiksmīgā koncerta izsludinātais papildkoncerts gan pamazām aizvirzījās uz rudeni, un mums atkal paveicās. Lai arī, ievērojot tā brīža distancēšanās prasības, izpārdoto koncertu nācās sadalīt divos, tomēr paspējām tos gan nospēlēt, gan nofilmēt un padarīt pieejamus skatītājiem LMT Straume platformā. Tā kā bieži tieku aicināts muzicēt viens pats ar ģitāru, tad man iespējas sastapt klausītājus radās jau arī tad, kad koncertos varēja pulcēties vien 25 apmeklētāji. Pavasara pulcēšanās aizliegumu pīķa stundā izvēlējos eksperimentēt un muzicēt Jelgavas un Siguldas pagalmos. Vasarā, kad pulcēšanās aizliegumi tika atviegloti, paspējām gan izbraukt ikgadējo "Velomūzikas" braucienu, mainot mūziku pret naktsmājām Kurzemē, gan tiku aicināts muzicēt gana daudz un bieži. Protams, žēl, ka sagatavoto programmu "Apspēlēts" neizdevās izrādīt vasaras festivālos.

Tagad, ziemā, ieilgušais klusums liek sevi manīt. Labā ziņa, ka bija laiks savest kārtībā paša mūzikas pieejamību straumēšanas platformās, ievietojot arī agrāk radītus albumus un ierakstus bērniem. Savu tiesu laika paņem arī pienākumi, kas saistīti ar autoru interešu pārstāvēšanu visdažādākajos līmeņos un jautājumos. Garlaicīgi nav.

Vai šis laiks bija kā grūdiens jaunām radošām idejām vai tieši pretēji - tas izslēdza radošuma slēdzi?

Drīzāk jau otrais variants. Ir bijis laiks paķimerēties gar iepriekš iesāktiem darbiem, bet jaunas dziesmas, šķiet, nogaida. Pavasarī tas tā nebija. Iespējams, ka tas saistīts ar diezgan pamatīgu noslodzi citos darbos un neierasto situāciju, ka pēkšņi esam attapušies savās ģimenēs 24 stundu režīmā. Tas ir brīnišķīgi man kā tēvam un mazliet apgrūtinoši kā dziesmu autoram. 

Esi aktīvi iesaistījies arī pašnodarbināto mūziķu atbalsta grupā? Kādi galvenie secinājumi?

Kad uzzināju, ka tapusi “Pašnodarbināto mūziķu biedrība”, iesākumā biju skeptisks. Nav jau noslēpums, ka mēģinājumi apvienoties tādā vai citādā formātā ir bijuši un parasti cietuši neveiksmi. Mani ceļi ar biedrības darbu vispirms krustojās, man pārstāvot autoru intereses AKKA/LAA vārdā. Augstu novērtēju “PMB” jau šobrīd paveikto, gan kopā ar Kultūras ministriju mēģinot sakārtot valsts atbalsta mehānismu nonākšanu pie tiem, kam vīrusa krīze situsi vissmagāk, gan piedaloties nākotnes modelēšanā un vēl, un vēl. Cik spēju, piedalos biedrības darbos, kur varu dot savu artavu.

Valsts atbalsta mehānisms mūziķiem - tas, protams, sarežģīts temats, bet īsumā - vai visa lielā valsts nauda ir sasniegusi mērķi? Esmu dzirdējis, ka ir mūziķi, kuri nekvalificējās atbalstam un šodien cīnās ar sadzīviskiem, eksistenciāliem jautājumiem...

Jāsaka, kā ir, jebkurš unificēts atbalsta mehānisms nebūs ideāls pilnīgi visiem. Manuprāt, atbalsta mehānismiem jau no paša sākuma bija jābūt tēmētiem tā, lai segtu zaudējumus tiem, piemēram, mūziķiem, kuriem zaudējumi patiešām ir radušies. Pirmie atbalsta mehānismi vairāk līdzinājās sociālajiem pabalstiem mazturīgajiem iedzīvotājiem.

Pats neesmu nevienam atbalsta mehānismam pieteicies, jo ienākumus no mūzikas nekad neesmu atļāvies izvirzīt par vienīgo nodrošinājumu sev un ģimenei.

Zinot, ka ar ienākumiem no darba algas spēšu gan nosegt kredītu, gan pabarot bērnus, mūzikā varu atļauties darīt to, ko vēlos. 

Saprotu, ka sadarbība ar Kasparu Tobi ir kas iepriekš nebijis tavā daiļradē. Vai neprasās tomēr uz skatuves pieturēties pie ģitāras, vai kā tikai solists jūties gana komfortabli?

"Apspēlēts" ir bijis izaicinājums man pašam. Tādu to arī plānoju. Pamēģināt sevi citādāku.  Gan pati elektroniskās mūzikas radīšana, gan sevis nolikšana citā ampluā uz skatuves ir mani krietni sapurinājusi. Protams, pirmais koncerts bez ģitāras bija izaicinājums, ar kuru netiku galā tik brīvi kā vēlētos. Bet man tik un tā patīk, ka varēju sevi pierunāt to paveikt. Strādājot pie izrāžu mūzikas un arī spēlējot izrādēs teātrī, esmu centies pats iegūt un pieņemt arī kādu daļu no tā, kā strādā aktieri. Lai labāk pazītu skatuvi. Nojaustu, kāpēc es uz tās esmu un ko uz tās vēlos paveikt.

Uzziņai

Kārlis Kazāks savas muzikālās gaitas ir sācis jau 1994. gadā Jelgavas grupā "Dull Doll". Vēlāk ar grupu "Oceanfall" izdevis kritiķu novērtētu albumu "Upe bez tiltiem" (izdevniecība "Upe"). 2007. gadā Kazāks izdod pirmo solo ierakstu "Uz manām plaukstām", kam seko albumi "16 stundas". "Gultnes" un "un Viņa". Paralēli mūzikas autors ir radījis divus šūpuļdziesmu albumus bērniem "Mēness ceļu rādīs miega peles vezumam" (izdevniecība "Upe") un "Tēti dzied šūpuļdziesmas". Kazāks ir radījis mūziku teātra izrādēm Latvijas Nacionālajā teātrī, "Dirty Deal Teatro" un Latvijas Leļļu teātrī.

Noklausies albumu "Apspēlēts".

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.

Par materiāla saturu atbild SIA "TVNET". Saturu veidoja Jānis Žilde.