Ne velti nu jau 60 gadus vecais aktieris filmā, kas šobrīd pieejama "LMT Viedtelevīzijā", par šo lomu saņēmis prestižo Kannu filmu festivāla balvu. 

Almodovara drāmas centrā ir kāda novecojuša un slimību mākta talantīga režisora Salvadora Mallo stāsts. Viņš atrodas savas radošās karjeras norietā, nesen mirusi viņa māte, pašam veikta muguras operācija, un arvien biežāk viņš savās atmiņās atgriežas bērnībā, kad kopā ar vecākiem mitinājās kādā necilā zemnīcā. Viņa mammu atveido Almodovara mūza - spāņu aktrise Penelope Krusa (Penélope Cruz). Starp citu, Banderass un Krusa kopā jau filmējušies 2013. gada Almodovara muzikālajā fantāzijā "I'm So Excited" ("Esmu uzbudināts"), kurā abi iejutās necilu tehnisko lidostas proletāriešu tēlos.

Filmas sākumā iepazīstam režisoru, kurš ar kino vairs nenodarbojas, lai arī viņš saka, ka bez kino viņa dzīvei nav jēgas. Tā vietā viņš peldas baseinā, lai atvieglotu savas sāpes.

Savā cienījamā vecumā vientuļais, neirotiskais režisors sabiedrībā iziet reti, taču tad par viņu atminas jaunā kino cienītāju paaudze, vēloties no jauna izrādīt vienu no viņa klasiskajām astoņdesmito gadu filmām "Sabor". 

Šis uzaicinājums iekustina vairāku atmiņu pavedienu virkni, tajā skaitā atkalsatikšanos ar minētās filmas aktieri Alberto (Asier Etxeandia), kuru režisors nebija saticis vairāk nekā trīsdesmit gadus. Abu vīriešu attiecību uzlabošanās, tiesa, viņus vieno arī heroīns, lēnām sāk celt arī nogurušo un depresīvo režisoru no nepiedotu pāridarījumu un neatrisināmu strīdu dūksnāja. 

Iespējams, personiskākajā Almodovara filmā darbība norisinās gan mūsdienu Madridē, kur gleznu ielenkumā savā glaunajā dzīvoklī mitinās Salvadors, gan bērnībā saulainajā Valensijā, kur talantīgais zēns māca kādam jaunam meistaram lasīt. 

Pēc kādas liktenīgas tikšanās mūsdienās ar jaunības dienu mīlestību Federiko (Leonardo Sbaraglia)

režisors lēnām sāk vizualizēt savas jaunās filmas scenāriju, kas lielā mērā balstās viņa paša atmiņās, homoseksuālajā pieredzē, attiecībās ar māti, sāpēm un slavu.

"Kad sāku filmēties šajā lentē, man pagātnē jau bija solīda aktiera pieredze. Es šajā tēlā vēlējos daudz ielikt, taču Pedro man teica, lai nepārcenšos, viņam tas neesot vajadzīgs," par pieredzi darbā ar Almodovaru kādā intervijā izteicies Banderass. "Strādājot pie šīs lomas, man nācās meklēt pašam sevi, saprast, kur tad ir mans īstais "es" starp visiem šiem aktieru šabloniem. Šī filmēšanās man kā aktierim bija vislaimīgākais laiks."

Spānijā šo filmu daudzi kritiķi nodēvēja par šedevru, pašu labāko režisora darbu pēdējo piecpadsmit gadu laikā. Tiesa, Kannu festivālā franču kritiķi, lai arī augstu novērtēja Pedro Aļmodovara veikumu, galveno balvu filmai nepiešķīra. Balvu kā labākais aktieris saņēma tikai Banderass.

Pedro Almodovara kontā ir ap piecdesmit starptautisko apbalvojumu, to starpā divas Oskara balvas par filmām "Viss par manu māti" (1999; labākā ārzemju filma), "Runā ar viņu" (2002; labākais scenārijs); Kannu kinofestivāla balva par labāko filmu "Atgriezties" (2006) un balva par labāko scenāriju Venēcijas kinofestivālā par filmu "Sievietes uz nervu sabrukuma robežas" (1988).

Noskaties "Sāpes un slava" filmas rullīti.

Raksts tapis sadarbībā ar "LMT Viedtelevīziju".