"Ir skumjas, ir asaras, bet ir jāatlaiž..." Magone paliek viena ar trim bērniem

Magones  dzīvē sācies jauns un izaicinājumu pilns posms - lai arī nelabprāt, Magone tomēr ļāvusi vīram īstenot ilgi loloto ieceri un doties peļņā uz ārzemēm. Tas nozīmē, ka nu izdarīgajai saimniecei visas rūpes par bērniem, saimniecību un mājas soli nāksies iznest uz saviem pleciem, kamēr vīrs strādās un dzīvos prom no ģimenes.

Tiesa, Magone, kā jau radoša personība, uz šo vīra lēmumu spēj paraudzīties ne tikai kā papildu slogu, bet arī kā iespēju: “Nu ko darīs, pienāk tāds pārbaudes eksāmens, kā saka, tām attiecībām. Varbūt vispār jēgai par dzīvi kā tādai. Varbūt tā mums abiem ir kļūda – kas to zina? Būsim tagad šķirti un varēsim no malas redzēt savas attiecības, mīnusus un uzlabojumus. Varbūt izdomās vispār – tu traka vai kāda, nafig man tevi.” 

Taču, lai arī šova zvaigzne iepriekš izteikusies, ka saprot un respektē vīra vēlmi, šķiršanās brīdī neiztikt bez rūgtām asarām – raud kā Magone, tā arī pats Žanis.

“Ir skumjas, ir asaras, bet ir jāatlaiž. Aiziet tas otrs, un tu viņu palaid. Tad jau redzēs, kā būs. Gaidīsim pie Gaujas, kad ievas ziedēs,” raudot saka Magone. Tāpat viņa bilst: “Dzīvu pavadīt reizēm vēl briesmīgāk nekā beigtu. Bet nu ir kā ir – tiksim arī šitiem sūdiem pāri. Nekad man mūžs kā sviestmaize nav bijis, tāpēc nav te ko daudz pinkšķēt. Slauku asaras un eju tālāk pa dzīvi. Bērni gaida, darbs gaida, zvēri grib ēst. Magone, davai – jaunu bildi iekšā un maucam!”

Arī Žanis ir pārliecināts – sieva tiks ar visu galā. “Iekšēji ir trauksme, taču vairāk par savējiem, jo pirmo reizi braucu tik tālu prom. Magone tiks galā, pieaudzis cilvēks. Viņai lielas izvēles nav – ir jārūpējas, jāpieskata un jāmīl bērni. Bet es celšu ģimenes finansiālo stāvokli,” pirms tālā ceļa apņēmības pilns saka Žanis.