Vidiņš dzimis 1934.gadā. Valmieras teātrī viņš ienāca 1957.gadā un uzreiz tika pie lielas lomas, atveidojot Viktoru Viļa Lāča "Ciemā pie jūras". Tā bija viņa pirmā nozīmīgā loma Valmieras teātrī un vienīgā skatuve turpmākos 50 gadus, paralēli darbam pie lomām, iestudējot arī izrādes bērniem.

Nozīmīgākās Vidiņa lomas esot cilvēki, kam īsts vai iedomāts goda kodekss un principi nozīmē tik daudz, ka to vārdā viņi upurē likteņus - savu un citus. Piemēram, Vidiņš ir spēlējis Laertu viljama Šekspīra "Traģiskajā stāstā par Hamletu, dāņu princi" (1972), skatītāji un teātra profesionāļi augstu novērtēja arī vienu no pēdējām viņa spēlētajām lomām - Engstrana lomu Henrika Ibsena lugā "Spoki" (1999). Par šo lomu mākslinieks tika izvirzīts Latvijas teātru skatē nominācijā "Labākā otrā plāna loma".

Vidiņa bijušie teātra kolēģi viņu raksturo kā "gara aristokrātu, patiesu inteliģentu".

"Ar Andri esmu strādājis pie daudzām interesantām izrādēm. Viņš bija liels aktieris, īpaši spilgti izpaudās formā. Bija mācījies baletskolā. Domāju, ka tieši tas viņu skatuviskajā esamībā tik ļoti atšķīra no citiem - dejotāja pieredze," atceras režisors Varis Brasla.

Kā informēja teātrī, Vidiņa personiskā dzīve nekad nav bijusi publiska, tomēr divas lietas viņu raksturo visvairāk - beznosacījuma mīlestība pret zemi un to, kas tajā izaug, kā arī ceļošana.