"Tas, ka Elīna Didrihsone tā domā, nav pārsteigums. Viņa ir draudzes pārstāve. Manuprāt, daudz kas ir pateikts no abām pusēm. Es neatbalstu nekāda veida diskrimināciju," viņa saka intervijā. Viņa uzskata, ka publiskā diskusija aizgāja otrā galējībā, neglīti apsaukājot Didrihsoni par viņas izskatu.
"Šādā gadījumā tie ir lieli vārdi, bet ne vienam, ne otram viedoklis nemainās," viņa saka.
Sarunā Vēbere atklāj, ka ir kļuvusi liela slēpotāja.
"Jā, ziema man ne sevišķi patīk, bet radās iespēja mācīties distanču slēpošanu. Sākumā man šķita, ka būs garlaicīgi, jo iepriekš slēpoju kalnos. Kad nevarēju ceļot, devos uz Latvijas kalniem. Es vienkārši mēģinu un mācos, tā sakot, sevi laužu, lai izdodas arī aktīvāka dzīve, ne tikai mājas, dīvāns un krēsls," tā Vēbere.
"Pandēmijas laikā atklāju pārgājienu burvību," viņa piebilst. "Man patīk, ja brīvdienās var nesteigties un izgulēties. Man ļoti patika iet gar Līgatnes upi. Patīk sūnainie meži – kā kaut kas no pasakas. Pavasaris bija pilnbriedā, kad varēju izbaudīt dabas skaistumu visā krāšņumā."
Filmas, jo seriāli ir ilgi jāskatās. Man gan patika “Bridžertona”, jo tur bija skaisti tērpi, tāds prieks acīm, lai atslēgtos no visa.
Interviju ar Ilzi Vēberi pilnā garumā lasiet tiešsaistes žurnālā "Klik" šeit.