Izdarīt neiespējamo – šādi redkolēģijas locekļi raksturo darba procesu pie kultūrvēsturiskā izdevuma "Dzimtu ģerboņi mūsdienu Latvijā" (2020) tapšanas. Viņu starpā arī Daina Teters, starptautiska eksperte semiotikā, filozofijas zinātņu doktore, kura rakstījusi izdevuma otrā sējuma ievadu, atklājot lasītājiem jēdziena "dzimta" veidošanās vēsturi un kontekstu.
Intervijā, kas sagatavota speciāli TVNET, sadarbībā ar lasīšanas veicināšanas projektu "Bibliotēka", Daina Teters atklāj ne vien rakstniecības darba izaicinājumus, bet arī personīgo motivāciju iesaistīties izdevuma radīšanā.
Kāda bija jūsu motivācija būt daļai no šā projekta?
Manu motivāciju noteica vairāki savstarpēji saistīti aspekti. Vispirmām kārtām tas bija profesionāli interesants piedāvājums, kas sakrita ar situāciju manā dzīvē: pēc vecāku nāves nāca atskārta, ka tagad tie esam mēs, kas “tur” dzimtu. Tāpēc arī tieši tagad izveidojām dzimtas ģerboni. Trešais iemesls varētu būt tas, ka Latviju tādu, kāda tā ir, ļoti lielā mērā nodrošina Latvijas dzimtas. Pārējais - nacionalitātes, atšķirīgas valodas u.tml. - ir vairāk vai mazāk sociālas konstrukcijas, kas visai nosacīti atbilst reālajai situācijai Latvijā un kas vairāk tiek izmantotas noteiktu sociāli politisku mērķu sasniegšanai.
Vai jums kā autorei bija arī kāds izaicinošs aspekts darba tapšanas gaitā?
Visgrūtāk man bija pakļauties projekta specifikai, jo man rakstāmajam tekstam bija jābūt daļēji zinātniskam, daļēji populāram. Un tie ir gandrīz nesavienojami žanri. Problemātiskas bija arī tās korekcijas, kuras darba rakstīšanas laikā ieviesa pandēmija, proti, bija slēgti arhīvi un bibliotēkas, tāpat projektā iesaistītie cilvēki nevarēja satikties un apmainīties domām un idejām. Mēs kļuvām par piespiedu vientuļniekiem.