/nginx/o/2022/07/26/14719226t1h1286.png)
Māksla bieži tiecas atspoguļot dabas mērogu un varenību, taču Gregorija Orehova skulpturālā instalācija "Melnais kvadrāts" pārvērš to bezgalībā, atspoguļojot Maskavas Maļeviča parka ainavu.
Maļeviča parkā Maskavā daba atspoguļojas bezgalībā
Orehova “Melnais kvadrāts”, kas veltīts krievu avangarda māksliniekam Kazimiram Maļevičam, parka apmeklētājus ved caur ceļu, ko sargā divas monolītas taisnstūra figūras.
Nonākot starp tām, šķietamais skulptūras tukšums un vienmulība pagaist, pārvērsdamies bezgalīgā atspulgu koridorā, ko rada viens pret otru novietoti spoguļi.
Efekts ir dezorientējošs atgādinājums par dabas klātbūtni. Mākslinieks apzināti izmantoja lielu formātu, lai akcentētu instalācijas “nedabiskumu” uz parka fona, vienlaikus nemanāmi integrējot to arhitektoniskajā vidē. Tas ir unikāls Krievijas laikmetīgās tēlniecības piemērs.
“Skatītājs kļūst par līdzdalībnieku, nonākot bezgalīgā atspulgu koridorā. Figūras iekšienē skatītāja kustību dinamika kļūst intriģējoša…
viņš (Orehovs) apvieno neskartu formu un emociju teātri, kas ievelk skatītāju,” sacījis kurators un mākslas kritiķis Mihails Sidlins.
Šī darba tapšanas ideja turpina 20. gadsimta sākuma ievērojamāko avangarda laikmeta mākslinieku filozofiju. Rūpnieciskās ražošanas iejaukšanās tradicionālajā dzīvesveidā tika uztverta kā vienotības iznīcināšana dabā, kurā balstījās tūkstošgadīgas kultūras tradīcijas. Pasaulei pamazām kļūstot nestabilākai, dabas atdarināšana zaudēja savu vērtību.