Alumīnija kapsulām, kuru izmērs ir vienāds ar Airpods uzglabātāju, ir pulkstenim līdzīgs mehānisms, kas attēlo virkni digitālo attēlu dažādās virtuālās arhitektūras vidēs.

"Mēs vēlējāmies dot cilvēkiem iespēju apkopot unikālu arhitektūras koncepciju," sacīja Otjē.

"Ideja bija izveidot nelielu, taču vērtīgu priekšmetu, kuru var nodot no rokas rokā, gluži kā pokemonu kārtis rotaļu laukumā," viņš turpina.

Kolekcionējamajās kapsulās atrodas vizuāli materiāli un virtuālu projektu faili, kurus mākslinieku duets ir izstrādājis pēdējo gadu laikā.

Pirmais projekts, iedvesmojoties no Otjē vectēva, ir māja, kas atrodas Francijas laukos, bet otrs ir kosmisks klints mājoklis, kas projektēts, godinot Kalifornijas arhitektu Džonu Lautneru.

Otjē un Teilore ievieš jaunās paaudzes skatījumu arhitektūrā un dizainā – viņu darbi galvenokārt pastāv digitālā telpā. Turklāt nesenais kriptovalūtu un NFT uzplaukums radījis pateicīgu vidi šādu darbu tapšanai.

Otjē sacījis, ka digitālās tehnoloģijas "ir radījušas formu arhitektūras atbrīvošanai".

"Digitālais dizains ir ļāvis attīstīt jaunas arhitektūras formas un ļāvis mums pārkāpt profesijas robežas, nepakļaujoties gravitācijas, finanšu un citiem ierobežojumiem.

Tāpēc mēs varam dot brīvu vaļu savai iztēlei, domāt un piepildīt trakākos sapņus, kas veidojas mūsu galvā," saka Otjē.

NFT piedāvā potenciālu biznesa modeli dizaineriem, kuri strādā virtuālajā pasaulē, uzskata Otjē. "NFT ir satriecošs veids, kā parādīt darbus un atrast jaunus investorus," viņš sacīja.

Pagājušajā mēnesī māksliniece Krista Kima NFT izsolē pārdeva pirmo digitālo māju par vairāk nekā pusmiljonu ASV dolāru.

Savukārt arhitekts Kriss Prehts pagājušajā nedēļā paziņoja, ka atsakās no NFT mākslas darbu pārdošanas plāna "briesmīgo" oglekļa emisiju dēļ, kas saistītas ar kriptovalūtu ieguvi.

"Tas man atstātu tik lielu ekoloģisku vainas apziņu, ka šoreiz man jāsaka tam nē," sacīja Prehts.

Otjē raksturo šo tēmu kā "ļoti sarežģītu un tehnisku", taču piebilda: "Man šķiet pašsaprotami, ka šodien ir jārod dažādi risinājumi, kas ļauj izmantot šīs jaunās tehnoloģijas, vienlaikus samazinot to oglekļa dioksīda pēdas".

"Uzskatu, ka mēs esam fundamentālas paradigmas maiņas virsotnē. Virtuālā pasaule arvien vairāk pārņem reālo pasauli, un mēs esam tikai sākumā," saka Otjē.