Ģirts Krūmiņš, kurš JRT nospēlējis vairāk nekā 70 lomas un nesen saņēmis Teātra dienas izcilības balvu, intervijā žurnālam "Ir" atzīst, ka viņam radušās nopietnas pārdomas par palikšanu aktiera profesijā.

"Mājsēdes laiks man iedevis iespēju un drosmi pievērsties jautājumam, ko es īsti no dzīves turpmāk vēlos. Un esmu nonācis pie atziņas, ka kaut kāds dzīves posms ir noslēdzies,"

viņš saka. "Teātrī jūtos sevi izsmēlis."

Viņš atklāj, ka teātri vairs "neredz kā visu savu dzīvi, debesis un zemi".

"Agrāk teātris bija manas dzīves centrs. Tagad tas nobīdījies. Man nav atbildes, kas man šobrīd ir teātris. Domāju - kas vispār ir aktiera profesija šajā Covid-19 laikmetā? Jo aktiera darbs eksistē tikai konkrētās izrādes laikā. Kad esi savu profesiju pamatīgi iepazinis, ir jānāk jaunam izaicinājumam, kas to interesi un aizrautību notur. Šādu izaicinājumu savā priekšā šobrīd neredzu. Jautāju sev, vai vienam cilvēkam tik ilgi jābūt vienā vietā."

"Man ir radies jautājums, par ko kļūt nākotnē, ko darīt," viņš saka, piebilstot, ka varbūt jāaprunājas ar vecāka gadu gājuma kolēģiem - kā viņi rod sevī jaunu enerģiju.

"Jānāk kam jaunam. Gribu realizēt sevi kā personību, izmantot iekšējo potenciālu," viņš saka, piebilstot, ka viņu interesē dzeja un psiholoģija. 

Pilna intervija ar aktieri lasāma jaunākajā žurnāla "Ir" numurā.