Šodienas redaktors:
Krista Garanča

Spītējot epidemiologu bažām, IZM plāno rīkot Skolēnu dziesmu un deju svētkus (17)

Ilustratīvs attēls.
Ilustratīvs attēls. Foto: Publicitātes foto

Neraugoties uz to, ka Skolēnu dziesmu un deju svētku svarīgākās norises ir kopā sanākšana, muzicēšana un dejošana, kas ir epidemioloģiski ļoti bīstami, svētku rīkotāji uzskata, ka tradīciju saglabāšana ir svarīgāka.

XII Skolēnu dziesmu un deju svētkiem bija jānotiek pagājušā gada vasarā, taču jau marta beigās organizatori lēma, ka risks ir pārāk liels, tāpēc svētkus atlika uz gadu. Tobrīd inficēto skaits dienā bija ap divdesmit, bet kopā saslimuši ap 400.  

Izglītības ministre Ilga Šuplinksa uzsver:

Vairāku gadu garumā vairāki Latvijas skolēni un skolotāji gatavoja repertuāru, cerēja, ka viņi to izdziedās un izdejos. Atnāca kovida laiks, viņi to nevar izdarīt. 

Rīcības komiteja strādā pie vairākiem scenārijiem, kā pasākumi varētu norisināties atkarībā no epidemioloģiskās situācijas. Visticamāk, skatītāju klātienē nebūs un lielākais pasākums iecerēts ar trīs tūkstošiem dalībnieku Mežaparka estrādē. Katrs pasākums notiks vienu dienu no jūlija līdz oktobrim. Skolēnu nakšņošanu ārpus mājām rīkotāji neplāno. 

Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku izpilddirektore Agra Bērziņa skaidro, ka šobrīd esot izstrādāti trīs scenāriji. Šobrīd vislielākās cerības tiek liktas uz B variantu, respektīvi, kad dažādi pasākumi notiek gan Rīgā, gan atsevišķi reģionos.

Svētku rīkotāji gan apzinās risku, ka pat regulāras testēšanas un stingru drošības pasākumu gadījumā bērnu saslimšanu nevar izslēgt.    

Svētku organizatori uzsver, ka pasākumus atcels, ja eksperti ziņos par pārāk lielu risku. Slimību profilakses un kontroles centra eksperti neaizliedz gatavoties svētkiem, taču  pasākumus ar lielu dalībnieku skaitu uzskata par maz ticamiem. 

Veselības ministrijas galvenais infektologs Uga Dumpis:

No kovida inficētajiem brīvas slimnīcas un dienā saslimušo skaits zem desmit – tādi varētu būt priekšnoteikumi brīvākai pasākumu norisei. Šobrīd par tādu scenāriju nekas neliecina. 

"Lielākais organizēšanas darbs gulsies uz pašvaldībām, taču tām dziesmu svētki līdz šim nav bijusi prioritāte. Lielākas rūpes ir par to, lai skolēni sekmīgi pabeigtu 12. klasi un lai septembrī mācības varētu notikt klātienē. Pašvaldības gaida valdības lēmumu, kas varētu būt maijā," uzsver Dumpis.

Rīgā saslimstības rādītāji visu laiku ir augsti un ir maz cerību tuvākajās nedēļās atgriezties pie mācībām skolās. Skolotāju potēšana sāksies nākamnedēļ. Līdz svētku pasākumiem jūlijā, augustā var nepietikt laika bērniem atkārtot repertuāru. Savukārt iepirkumi transportam un ēdināšanai ir jāizsludina laikus, un svētku atcelšanas dēļ var nākties maksāt kompensācijas. Pretargumentu ir tik daudz, ka šobrīd doma par svētku rīkošanu neliekas prātīga, spriež Rīgā. 

Iveta Ratnīka, Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta komitejas priekšsēdētāja: 

Lielākais šķērslis ir veselais saprāts. Pagājušajā gadā mēs atcēlām dziesmu svētkus pie desmit reizes mazākas saslimstības. 

Nākamnedēļ būs zināmi  Rīgas skolēnu vecāku un pedagogu aptaujas rezultāti, kurā uzdoti jautājumi par gatavību un atbalstu svētkiem. Pamatojoties uz to Rīga izlems, vai piekrist svētku rīkošanai.

Rīgas budžetā  Skolēnu dziesmu un deju svētku norisei ir paredzēti 840 tūkstoši eiro, bet valsts ir rezervējusi 4,5 miljonus. 

Nepalaid garām!

Uz augšu