Šodienas redaktors:
Krista Garanča

LKA rektore: Arī turpmāk studējošie Pēterbaznīcā varētu izpausties dažādos mākslas projektos

Latvijas kultūras akadēmijas rektore Rūta Muktupāvela
Latvijas kultūras akadēmijas rektore Rūta Muktupāvela Foto: Zane Bitere/LETA

Latvijas Kultūras akadēmija (LKA) cer, ka arī turpmāk tā varēs piepildīt Pēterbaznīcu "ar svaigām asinīm", un šī celtne varētu kalpot kā platforma studējošajiem, kur izpausties gan skatuves, gan arī audiovizuālās mākslas projektos, diskusijā par Latvijas baznīcu ēku nākotnes vīzijām norādīja LKA rektore Rūta Muktupāvela.

Kā atzīmēja pasākuma rīkotāji, diskusijā tikai aicināti piedalīties dažādu sabiedrības grupu pārstāvji un nozaru eksperti, kuru viedokļi ir brīvi no ieinteresētības Rīgas Sv.Pētera baznīcas īpašumtiesību vai piešķirtā finansējuma gūšanā. Šo sarunu, kurām par pamatu izmantots Pētera baznīcas piemērs, mērķis ir paust redzējumu par baznīcu ēku kopējām nākotnes vīzijām.

LKA rektore norādīja, ka jau tradicionāli Pēterbaznīca ir ne tikai nozīmīgs kultūrvēsturisks un rituāls objekts, tā ir arī kultūrtelpa, kas izsenis bijusi atvērta gan koncertiem, gan izstādēm, gan arī pasākumiem. Pēc Muktupāvelas domām, arī citas mākslu un kultūras universitātes būtu ieinteresētas ciešā sadarbībā ar Pēterbaznīcu. Tāpat viņa pauda nostāju, ka derīgi būtu iesaistīt arī pašus studējošos, noskaidrojot viedokli par to, ko viņi varētu iegūt, kā viņi varētu piepildīt šo celtni ar savām idejām, projektiem un izpausmēm.

"Kultūrvēsturiskā vērtība, gan sakrālais, gan rituālais - tas, kas ir svarīgs, domājot par Pēterbaznīcu, no tā neciestu, ja savu vietu tur atrastu jauni, perspektīvi mākslinieki. Tā savā ziņā varētu būt arī vieta eksperimentiem. Manuprāt, no tā iegūtu visa sabiedrība, protams, arī universitātes, augstskolas, kas ieinteresētas dažādos jaunos formātos un kultūrtelpās,"

uzsvēra LKA rektore.

Tāpat viņa vērsa uzmanību, ka Pēterbaznīcai ir liela vēsturiska nozīme, un tas, Muktupāvelas ieskatā, uzliek arī ļoti lielu atbildību. LKA rektore atzina, ka, sarunājoties ar kolēģiem, šī telpa tiek saredzēta kā vieta dažādiem pasākumiem skatuves mākslas un audiovizuālās mākslas jomā.

Pēterbaznīca 2004. gadā
Pēterbaznīca 2004. gadā Foto: AFI

Jautāta, vai tāds eksperimentāls kultūras nams varētu sadzīvot ar baznīcas sakrālo funkciju, Muktupāvela norādīja, ka noteikti var sadzīvot, jo tā jau ir bijis, un tā nebūtu nekāda novitāte, jo šādi notiek arī Eiropā.

"Tad būtu jārunā par katru atsevišķu pasākumu, varbūt tad varētu būt kaut kādi jautājumi. Protams, mēs nevarētu runāt par tādu lietu kā satura cenzūra. Attiecībā uz sadarbību esmu optimiste un domāju, ka sarunās ar pragmatisku un racionālu pieeju visu var atrisināt," uzsvēra LKA rektore.

Jau vēstīts, ka pagājušā gada martā Saeimas Izglītības, kultūras un sporta komisija iebildumu dēļ, ko izteica Saeimas Juridiskais birojs un jaunievēlētie deputāti, atlika balsošanu par Rīgas Sv.Pētera baznīcas likumprojektam iesniegto priekšlikumu, kas paredz to kopā ar vēsturisko kapu teritoriju nodot Vācu Sv.Pētera draudzes pārvaldījumā.

Nepalaid garām!

Uz augšu