Zinātniskā monogrāfija “Manas dzimtas vesture” ir dokumentāls pētījums par Jura Millera tēva Dmitrija Mellera dzimtu, kuras saknes ir apzinātas līdz 1490. gadam kādreizējā Kēnigsbergā, bet Kurzemē pirmie šīs dzimtas pārstāvji ieradušies vēl Kurzemes hercogistes laikos.

“Pirms 7 gadiem uzzināju, ka par manu dzimtu jau 1932. gadā Prūsijā bija publicēta pirmā grāmata, kuru sastādīja pētnieks Frīdvalds Luijs Mellers. 1967. gadā tās papildināto izdevumu Eslingenā publicēja Rīgā dzimušais baltvācietis Valters Hanss Augusts Mellers. Savā pētījumā es pievērsos ikviena iepriekšējās grāmatās pieminētā dokumenta un personas pārbaudei,  līdz šim savākto ziņu precizēšanai un papildināšanai, uzmeklējot dažādos kontinentos dzīvojošo dzimtas atzaru pēctečus,” par jauno grāmatu saka tās autors Juris Millers, neslēpjot, ka grāmatas pirmā sējuma sagatavošana prasījusi septiņus gadus.

“Ceru, ka tuvākajā laikā dienas gaismu ieraudzīs arī otrais un trešais sējums, kas šobrīd tiek gatavoti izdošanai.”

Pētījuma gaitā bija arī vairāki sensacionāli atklājumi – par radniecību ar bijušo Rīgas galveno dārznieku Georgu Kūfaltu, pilsētas galveno inženieri Ādolfu Agti, Rīgas mēru Džordžu Armitstedu, diviem Kurzemes guberņas galvenajiem arhitektiem, un citām Latvijas vēsturē nozīmīgām personām.

“Vispārsteidzošākais bija atklājums par dzimtas ciešo radniecību ar filozofa Imanuela Kanta brāļa pēctečiem – viņa mazdēls ieprecējās manā dzimtā.

Tāpat pārsteidzoša bija radurakstu saikne ar tagadējo Beļģijas, Nīderlandes un Lielbritānijas karaļnamu ģimenēm, kā arī bijušā Vācijas imperatora Vilhelma II ģimeni. Šo karalisko dzimtu saikne ar Latviju ir daudz ciešāka, nekā mēs ikdienā spējam to iedomāties,” piebilst Millers, norādot, ka līdz šim Latvijā nav veikti tik liela mēroga ģenealoģiskie pētījumi par vienu dzimtu.  

Grāmatas pirmajā, 500 lappuses biezajā sējumā, kura izdošanu atbalstīja Rīgas dome, ir apkopota informācija par dzimtas saknēm Austrumprūsijā un Kurzemē, tās piederīgo spožajiem un traģiskajiem likteņiem, sniedzot lasītājiem arī bagātīgu kontekstuālo faktu materiālu. Otrais sējums būs veltīts ārlaulībā dzimušā, bet Melleru dzimtas uzaudzinātā gleznotāja (pirmā latviešu izcelsmes gleznotāja, kurš ieguva akadēmiķa grādu Krievijas Mākslas akadēmijā) Johana Lēberehta Eginka bioloģiskā tēva – brīvkunga fon Kniges (von Knigge) dzimtai, kas veido ciešas saiknes ar gandrīz visām nozīmīgākajām baltvācu aristokrātu dzimtām – fon der Rekēm, fon Bēriem, fon Hāniem, fon der Ostenzakeniem, fon Pāleniem,  fon Klopmaņiem, fon Bīroniem, fon Mēdemiem, fon Firksiem, u.c. “Otrajā sējumā tiks publicēts pētījums, kas ļaus pavisam citādi paskatīties uz līdz šim bieži vien mitoloģizēto baltvācu aristokrātiju, iepazīstot viņu dzīvesstāstus no pavisam personiska – ģimenes skatu punkta.” Savukārt noslēdzošajā – trešajā sējumā tiks publicēts pētījums par dzimtas latviskajām saknēm, kas meklējamas Bērzes, Līvbērzes, Kuldīgas, Gramzdas un citu Zemgales un Kurzemes pilsētu un muižu apkaimēs. Grāmatas pirmais sējums ir ilustrēts ar gandrīz 2000 attēliem, kas iegūti, strādājot Latvijas, Lietuvas, Igaunijas, Vācijas, Polijas, Zviedrijas, Krievijas, Gruzijas un citu valstu arhīvos un muzejos, kā arī vairāku zinātnisko ekspedīciju laikā, tiekoties ar katra dzimtas atzara pēctečiem.

Zinātniskā monogrāfija “Manas dzimtas vēsture” ir domāta ne tikai dzimtas piederīgajiem, bet arī jebkuram ģenealoģijas un vēstures entuziastam un pētniekam. Tās izdošanu ir rekomendējusi Daugavpils Universitātes Zinātnes padome.