Šodienas redaktors:
Krista Garanča

Puntulis: Lielākais pandēmijas radītais zaudējums kultūras nozarei būtu dziesmu svētku atcelšana

Foto: Janis Romanovskis/Shutterstock

Lielākajiem pandēmijas radītais zaudējums kultūras nozarei būtu Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku atcelšana, intervijā TV3 raidījumam "900 sekundes" uzsvēra kultūras ministrs Nauris Puntulis (NA).

Ministrs akcentēja, ka zaudējumus, ko kultūras nozarei radījusi Covid-19 pandēmija, var mērīt divējādi - finansiāli un emocionāli.

Zaudējumi nozarē pērn pārsniedza 20 miljonus eiro, savukārt šogad tie jau sasniedz 15 miljonu atzīmi. "Tas ne tuvu nav viss, jo rēķinu vēl nav piestādījušas kapitālsabiedrības. Tie ir ļoti daudzi miljoni eiro, un es dažkārt valdībā pieķeru sevi pie domas par to, kā mēs strādāsim ar nākamā gada budžetu, kur katra nozare parasti asiņaini cīnās par 100 000 eiro, bet tagad esam pieraduši operēt ar milzīgām summām. Tas mani mazliet baida," atzina politiķis.

Savukārt uz problēmu raugoties no emocionālā skatupunkta, Puntulis uzsvēra, ka viens no lielākajiem riskiem, ko pandēmija var atstāt kultūras nozarei, ir zaudēt Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkus.

"Jāsaprot, ka ne Olimpiskās spēles, ne arī Dziesmu svētki nav tikai svētki un process - tas ir cikls, kur cilvēki gatavojas. Velkot paralēles ar Olimpiskajām spēlēm, kādam tās būtu pēdējās vai pirmās, un varbūt spēļu atlikšana nedos motivāciju turpināt. Līdzīgi ir ar Dziesmu svētkiem," sacīja politiķis.

Puntulis pārliecināts, ka ir svarīgi, lai Dziesmu un deju svētku tradīcija nepārtrūktu. Ja Vispārējo dziesmu un deju svētku tradīcija ir spējusi izdzīvot cauri laikiem, tad par Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkiem Puntulim nav tik lielas pārliecības.

Ministrs cer, ka augustā epidemioloģiskā situācija valstī būs labāka. "Mums visiem kopā ir jāizdomā veids, kā dziesmu svētkus neatlikt un padarīt tos epidemioloģiski drošus," teica Puntulis.

Kā ziņots, valdība lēmumu par XII Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku formātu pieņems maija beigās.

Ministru kabinets iepriekš uzklausīja izglītības un zinātnes ministres Ilgas Šuplinskas (JKP) sniegto informāciju par XII Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkiem. Neskatoties uz Šuplinskas kolēģiem skaidroto, ka šogad minētie svētki nenotiks tradicionālā formātā, atsevišķi valdības pārstāvji tomēr aicināja skaidrāk pateikt, ka šovasar gaidāmie svētki nebūs jauniešu dziesmu un deju svētki.

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) aicināja pielikt punktu spekulācijām, ka šogad varētu notikt XII Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki, bet šim pasākumam būtu jāizdomā alternatīvs nosaukums.

Arī finanšu ministrs Jānis Reirs (JV) pievienojās premjera paustajam. "Viena lieta ir jānorunā - tie nav dziesmu svētki. [.] Mums šim notikumam ir jāizdomā cits nosaukums," pauda Reirs, piebilstot, ka likums paredz dziesmu svētku norisi Mežapraka estrādē, lai gan ir skaidrs, ka tie šajā vietā nenorisināsies.

Ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (JV) norādīja, ka, tagad paziņojot par svētku norisi, varētu tikt dots nepārdomāts signāls, ņemot vērā, ka cilvēku izpratnē šie svētki notiek Mežaparka estrādē, Daugavas stadionā un notiek svētku gājiens.

Tāpēc ārlietu ministrs rosināja valdībai vienoties, ka jaunatnes dziesmu un deju svētki to tradicionālā formātā nenotiks. Vienlaikus viņš aicināja pieņemt lēmumu, ka šo svētku organizācijā iesaistītie un Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) līdz šā gada 27.maijam iesniedz valdībā priekšlikumu, kā šie svētki tiks nodrošināti epidemioloģiski drošā veidā un vai epidemioloģiskā situācija vispār atļaus šos svētkus rīkot. "Varbūt pat būs jālemj par pirmajiem pandēmijas dziesmu svētkiem," ironiski piebilda Rinkēvičs.

Ārlietu ministra priekšlikumam pievienojās kultūras ministrs Nauris Puntulis (NA), kura ieskatā līdz 27. maijam tiks "paturēta kāja durvīs" un, neskatoties uz gaidāmo svētku netradicionālo formātu, tomēr tiktu saglabāta Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku numerācija. Puntulis arī piebilda, ka patlaban būtu riskanti nenosaukt tos par dziesmu svētkiem, tādējādi noņemot šo svētku būtību.

Arī Šuplinska atbalstīja Rinkēviča priekšlikumu un atkārtoti uzsvēra, ka jauniešu dziesmu un deju svētki nenotiks tradicionālā formā.

Premjers vēlējās zināt, vai daļu no šogad gaidāmās dziesmu un deju svētku programmas varētu iekļaut 2023. gadā gaidāmajos Vispārējos Dziesmu un deju svētkos, uz ko kultūras ministrs atbildēja apstiprinoši, piebilstot, ka šāda iespēja tiek izvērtēta, bet detaļas viņš nevēlējās atklāt.

Noslēdzot diskusijas, valdība vienojās, ka ministri par XII Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku formātu lems 27. maijā pēc tam, kad tiks izvērtēts IZM ziņojums un epidemioloģiskā situācija.

Nepalaid garām!

Uz augšu