/nginx/o/2019/06/20/12283791t1hbab5.png)
Raksta turpinājums
:format(webp)/nginx/o/2021/04/16/13731037t1h413e.jpg)
Žurnāliste un TV raidījumu vadītāja Una Ulme aprīlī devās ceļojumā uz Spāniju. Nu viņa pastāstīja, ar kādiem sarežģījumiem saskārusies, atgriežoties Latvijā.
Una Ulme saskārusies ar sarežģījumiem, atgriežoties mājās no Spānijas
Vietnē "Instagram" viņa dalījās ar saulainu foto, kurā atpūšas pie baseina, pie tā daloties ar savu mājupceļa stāstu.
"Mūsu ceļojums ir galā, un tad nu noslēgumā dažas atziņas par ceļošanu tiem, kas to uzdrošinās darīt pandēmijas laikā.
Vēlams ļoti rūpīgi izstudēt visu informāciju, kas attiecas uz Covid testiem attiecīgajā valstī. Un rēķināties, ka viss var nenotikt laikā, it sevišķi Dienvidos, kur ir nedaudz cits priekšstats par termiņiem.
Mēs veicām testu, kuru bija jāsaņem 24h laikā, bet nekā. Kā izrādās, viņiem šis termiņš nozīmē nevis līdz 24h, bet no 24h. Tad nu iedomājieties, kā mēs jutāmies lidostā, stāvot pie check in bez testa un cerībām tikt lidmašīnā. Par laimi, lidojām caur Oslo, un uz turieni varēja tikt, uzrādot ātro antivielu testu, kuru veicām lidostā, saņemot atbildi piecu minūšu laikā, pēdējā brīdī paspējot uz lidmašīnu. Bet uz Latviju ar šo testu tikt nevar. Cerējām, ka nolaižoties atbilde būs, bet nebija joprojām," stāstu iesāk Ulme.
Viņa turpina: "Kas notiek Oslo, vispār ir atsevišķs stāsts. Tur katram cilvēkam tiek piešķirts pavadonis, lai tas “nenoklīst neceļos”. Lidostā viss ir ciet. Strādā tikai tax free veikals, kurā nedrīkst ieiet, bet tikai saņemt preci, iepriekš to pasūtot online. Pat ūdeni nevarēja nopirkt! Par ēdienu nerunāsim. Nebijām ēduši brokastis, jo SAS lidojumā reisam no Malagas uz Oslo, kas ilga četras stundas, pat nepiedāvāja tādu opciju kā ēdiena iegāde.
Tā nu stāvējām ar savu pavadoni pie check in, izsalkuši, izmisuši un bez testa, līdz mums piedāvāja veikt testu uz vietas lidostā par nieka 250 eiro (katram).
Bet nu tā kā nebija ne mazākās vēlmes tur palikt, sākām jau šo iespēju apsvērt, kad – aleluja, spāņi atsūta testa rezultātus (lai Dievs viņus svētī)! Trīcošām rokām sākām kaut ko histēriski spaidīt savos tālruņos, jo atbilde bija šifrēta un spāņu valodā. Pēc aptuveni 20 minūtēm rezultāts bija rokā un mēs beidzot varējām piereģistrēties lidojumam. Iekāpjot lidmašīnā, kur mums piedāvāja paēst un padzerties, aiz laimes gribējās stjuartēm bučot rokas.
Secinājums - katrai valstij ir ne tikai sava politika un noteikumi, bet arī “nacionālās īpatnības”. Un pie mums nemaz nav tik slikti!"
Kā zināms, Ārlietu ministrija aicina neceļot bez būtiskas nepieciešamības.