Šodienas redaktors:
Krista Garanča

Arhitektu savienība papildinājusi akustiskās koncertzāles potenciālo novietņu sarakstu (2)

Rīgas Kongresu nams.
Rīgas Kongresu nams. Foto: Zane Bitere/LETA

Latvijas Arhitektu savienība (LAS), izvērtējot Rīgas domes aicinājumu iekļaut Rīgas Kongresu namu Nacionālās akustiskās koncertzāles potenciālo novietņu atlases sarakstā ar mērķi izskatīt šo novietni kā iespējamo kandidāti koncertzāles projekta īstenošanai, nolēmusi paplašināt padziļinātai izpētei atlasīto novietņu sarakstu, aģentūru LETA informēja LAS pārstāve Māra Vaivode.

Viņa norādīja, ka par šo LAS lēmumu ir informēta gan Kultūras ministrija (KM), gan Rīgas dome. LAS Nacionālās akustiskās koncertzāles novietņu atlases komisija pirms lēmuma pieņemšanas aicināja domi skaidrot Kongresu nama statusu un līdz šim publiski zināmos pārbūves plānus, saņemot atbildi, ka dome ir gatava veikt sarunas ar KM, lai vienotos par sadarbības modeli, ja Rīgas Kongresu nama teritorija tiktu izvēlēta kā koncertzālei piemērotākā novietne. Vēstulē LAS tika informēta, ka būvniecības iepirkuma process ir apturēts uz trīs mēnešiem, gaidot, kāds lēmums tiks pieņemts par Kongresu namu kā potenciālo Koncertzāles vietu.

LAS Nacionālās akustiskās koncertzāles novietņu atlases komisijas ieskatā

Rīgas Kongresu nama un tam piegulošās teritorijas ar pazemes autostāvvietu novietne ir vērtējama pozitīvi pēc vairākiem kritērijiem,

piemēram, atrašanās vieta Rīgas vēsturiskajā centrā, pieejamība un sabiedriskā transporta tuvums, kultūras infrastruktūras konteksts, klātesošais Kronvalda parks un publiskās ārtelpas kvalitāte kopumā. Tomēr komisija neatkāpjas no sava sākotnējā vērtējuma, ka Kongresu nama zemesgabala kopplatība 1,6 hektāru apmērā neatbilst iepriekš uzstādītajam kritērijam par diviem hektāriem kā minimālo platību.

Vaivode uzsvēra, ka piedāvātajā novietnē atrodas funkcionējoša apbūve, un tā ir pašvaldībai piederīgās juridiskās personas pamatkapitālā. Līdz ar to komisija uzskata, ka koncertzāles īstenošana piedāvātajā novietnē saistīta ar virkni kompromisu. Komisija vērsa uzmanību, ka visoptimālākais risinājums būtu jauna apjoma būvniecība, lai pilnvērtīgi atrisinātu visas nepieciešamās koncertzāles funkcijas un akustisko kvalitāti, kā arī veidotu kultūrtelpai atbilstošu koncertzāles koptēlu.

LAS prezidents Juris Poga norādīja, ka komisija ir ņēmusi vērā Rīgas domes nepastarpinātu ieinteresētību iesaistīties Nacionālās koncertzāles veidošanas procesā, kā arī vēstulēs sniegto informāciju, ka, ja Rīgas Kongresu nams tiks apstiprināts kā vieta, kur attīstīt koncertzāli, tas tiks nodots Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra un pārējo KM nominēto rezidējošo mākslinieku kolektīvu rīcībā, attiecīgi nododot šīm organizācijām tiesības pilnībā lemt par ēkas pārvaldību un koncertdzīves organizāciju.

"Būtisks fakts ir arī tas, ka Rīgas dome patlaban ir apturējusi projektu un būvniecības iepirkuma procesu uz trīs mēnešiem, līdz lēmumam par Kongresu namu kā potenciālo koncertzāles vietu," pauda Poga.

Savukārt kultūras ministrs Nauris Puntulis (NA) uzsvēra, ka KM augstu novērtē LAS līdz šim paveikto, atsaucoties viņa aicinājumam nākt klajā ar arhitektu kopienu vienojošo nostāju nacionālās akustiskās koncertzāles novietnes Rīgā jautājumā.

Puntulis akcentēja, ka KM ir pieņēmusi zināšanai Rīgas domes vēršanos LAS un pausto pozīciju, gatavību deleģēt Rīgas pilsētas pārstāvi dalībai fokusgrupas diskusijā, kas notiek koncertzāles novietņu izpētes gaitā. KM ir aicinājusi turpināt LAS sākto procesu pēc līdzšinējiem sadarbības principiem, veicot neatkarīgu novietņu vērtēšanas procesu, balstoties uz pašu izvirzītajiem kritērijiem.

"Tiekoties ar Rīgas domes priekšsēdētāju, bijām vienisprātis, ka ir nepieciešama laba sadarbība starp KM un Rīgas domi galvaspilsētā esošo un topošo nacionālas nozīmes kultūras būvju kontekstā," uzsvēra Puntulis.

Savukārt Rīgas domes priekšsēdētājs Mārtiņš Staķis (AP) uzsvēra, ka domes vadība vēlas un tai ir iespējas aktīvi iesaistīties akustiskās koncertzāles izveides procesā. Viņš norādīja, ka šis ir svarīgs projekts arī Latvijas galvaspilsētas pašvaldībai. Staķis norādīja, ka dome bija piedāvājusi LAS vēlreiz izvērtēt Rīgas Kongresu nama piemērotību Nacionālās koncertzāles izvietošanai.

"Tāpēc esmu gandarīts par LAS pozitīvo lēmumu. Ja Kongresu namu apstiprinās kā vietu, kur attīstīt Nacionālo koncertzāli, tad Rīgas dome un KM vienosies par atbilstošāko sadarbības modeli," pauda Staķis.

LAS, atsaucoties kultūras ministra aicinājumam, ir piedāvājusi plānu nacionālās koncertzāles novietnes atrašanās vietas izvēlei, kā arī veikusi Nacionālās akustiskās koncertzāles potenciālo novietņu analīzes pirmo posmu, atlasot 11 novietnes tālākai padziļinātai analīzei.

Nepalaid garām!

Uz augšu