Vaivode uzsvēra, ka piedāvātajā novietnē atrodas funkcionējoša apbūve, un tā ir pašvaldībai piederīgās juridiskās personas pamatkapitālā. Līdz ar to komisija uzskata, ka koncertzāles īstenošana piedāvātajā novietnē saistīta ar virkni kompromisu. Komisija vērsa uzmanību, ka visoptimālākais risinājums būtu jauna apjoma būvniecība, lai pilnvērtīgi atrisinātu visas nepieciešamās koncertzāles funkcijas un akustisko kvalitāti, kā arī veidotu kultūrtelpai atbilstošu koncertzāles koptēlu.
LAS prezidents Juris Poga norādīja, ka komisija ir ņēmusi vērā Rīgas domes nepastarpinātu ieinteresētību iesaistīties Nacionālās koncertzāles veidošanas procesā, kā arī vēstulēs sniegto informāciju, ka, ja Rīgas Kongresu nams tiks apstiprināts kā vieta, kur attīstīt koncertzāli, tas tiks nodots Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra un pārējo KM nominēto rezidējošo mākslinieku kolektīvu rīcībā, attiecīgi nododot šīm organizācijām tiesības pilnībā lemt par ēkas pārvaldību un koncertdzīves organizāciju.
"Būtisks fakts ir arī tas, ka Rīgas dome patlaban ir apturējusi projektu un būvniecības iepirkuma procesu uz trīs mēnešiem, līdz lēmumam par Kongresu namu kā potenciālo koncertzāles vietu," pauda Poga.
Savukārt kultūras ministrs Nauris Puntulis (NA) uzsvēra, ka KM augstu novērtē LAS līdz šim paveikto, atsaucoties viņa aicinājumam nākt klajā ar arhitektu kopienu vienojošo nostāju nacionālās akustiskās koncertzāles novietnes Rīgā jautājumā.
Puntulis akcentēja, ka KM ir pieņēmusi zināšanai Rīgas domes vēršanos LAS un pausto pozīciju, gatavību deleģēt Rīgas pilsētas pārstāvi dalībai fokusgrupas diskusijā, kas notiek koncertzāles novietņu izpētes gaitā. KM ir aicinājusi turpināt LAS sākto procesu pēc līdzšinējiem sadarbības principiem, veicot neatkarīgu novietņu vērtēšanas procesu, balstoties uz pašu izvirzītajiem kritērijiem.