Dziesmu un deju svētku padomes sēdē izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska (JKP) norādīja, ka pagājušā gada vasarā, lemjot par Dziesmu un deju svētku pārcelšanu, visi domāja, ka 2021.gads būs citādāks. Viņa uzsvēra, ka Dziesmu svētku likumā ir iekļauta konkrēta norma, ka Dziesmu un deju svētku formāts, laiks, vieta un apjoms ir Ministru kabineta kompetence un svētki šogad notiks no jūlija līdz oktobrim.
"Dzirdot spekulācijas, kādas patlaban ir masu medijos, varu teikt tikai to, ka mums nav garantijas par to, kāds būs nākamais gads. Sekojot līdzi publikācijām, kas ir saistīts ar visvairāk vakcinētajām valstīm, proti, Izraēlu, Lielbritāniju un ASV ir vairāki ļoti skaidri vēstījumi. Pirmais, tiek norādīts, ka sasniegt šajās valstīs pūļa imunitāti ir gandrīz neiespējami, jo vīruss mutē ātrāk, nekā to ir iespējams paredzēt. Otrkārt, tiek uzsvērts, ka svarīgi ir vakcinēt seniorus, kas vecāki par 60 gadiem. Treškārt, būs nepieciešamas viena vai divas paaudzes, lai par šo vīrusu varētu runāt līdzīgi kā par kādu citu saslimšanu," skaidroja ministre.
Šuplinskas ieskatā, tas tas nozīmē, ka nav nekādas garantijas tam, ka nākamā vasara būs citādāka. Viņa uzsvēra, ka patlaban ir divi rīcības varianti - pirmais, norobežoties un atlikt ļoti daudzas lietas, ieskaitot Dziesmu un deju svētkus, otrais, sadzīvot un virzīties uz priekšu. Viņa pieļāva, ka otrā nostāja Latvijas situācijā ir optimālākā, bet ministre arīdzan vērsa uzmanību, ka noteikti ir arī citi viedokļi šajā jautājumā.
Runājot par izglītības un zinātnes ministres pieminētajām spekulācijām, kultūras ministrs Nauris Puntulis (NA) norādīja, ka viņam personīgi tas ir aizskaroši. Viņš sacīja, ka publiskajā telpā ir manāms viedoklis, ka Dziesmu un deju svētku rīkošana šogad ir nevis tādēļ, lai cīnītos par šīs tradīcijas neaizskaramību, bet gan kāda neizprotama un finansiāla ieinteresētība.
"Man tas patiešām ir aizskaroši, īpaši manā situācijā, jo šie nav Kultūras ministrijas Dziesmu un deju svētki, kurus es šobrīd tik ļoti aizstāvu," pauda ministrs.