Kā informēja biennāles pārstāve Inese Dābola, Celms ir Latvijas kinētiskās mākslas pionieris, kura radošie meklējumi saistīti ar formas, kustības un telpas organizāciju. Daudzi viņa darbi eksistē tikai skiču formā, un arī 20. gadsimta 70. gados iecerētās kinētiskās skulptūras "Pozitrons" un "Dzīvības ritmi" pirmoreiz īstenotas RIBOCA2 laikā.

Rīgas Biennāles fonda dibinātāja Agnija Mirgorodska atzina, ka šis notikums ir īpašs ne tikai tāpēc, ka dāvinājums bagātinās LNMM krājumu ar latviešu mākslinieka darbiem, bet arī tādēļ, ka parasti biennālēm radītie darbi paliek pašu mākslinieku īpašumā. Viņa atzīmēja, ka Celma radītās laikmetīgās mākslas vērtības, kas tapušas RIBOCA2 laikā, paliks vietējiem un ārvalstu mākslas mīļotājiem Latvijā.

Savukārt NMM direktore Māra Lāce uzsvēra, ka muzejs ir gandarīts par šo dāvinājumu, kas būtiski papildina mākslinieka Celma darbu kolekciju muzeja krājumā. Viņa uzsvēra, ka Celma sniegums kinētiskās mākslas jomā ir atzīstams un augstu vērtējams.

Dābola skaidroja, ka "Pozitrons" ir lielformāta kinētiskā skulptūra, kuru Celms veidojis 1976.gadā elektronikas rūpnīcas "Pozitron" priekšpagalmam Ivanorankivskā, Rietumukrainā. Bija iecerēts, ka tā piedalīsies rūpnīcas ikdienas dzīvē ceļot darba sparu, tomēr sākotnējā iecere netika īstenota. Vienlaikus "Pozitrona" dizaina ideja kļuva par atskaites punktu Baltijas kinētiskajā mākslā 1970.gados, un nelieli šī objekta modeļi un fotokolāžas regulāri parādījušies Celma darbos. Skulptūras metāla konstrukcija ir veidota no divām sfērām, kuru centrā paslēpts motors izraisa lēnu rotāciju. Mainīga gaismas programma izgaismo darbu dinamiskos krāsu ornamentos secībā, kas sākotnēji tika radīta, lai signalizētu par strādnieku darba ritmu rūpnīcā: darbdienas, svētdienas, īpašie svētki, gadskārtējās svinības.

Savukārt "Dzīvības ritmi" ir lielformāta kinētiskā sienas skulptūra, kuras karkasā atrodas caurspīdīgu lenšu slāņi. To svītrojums pārklājas, radot vizuālas interferences rakstu, kāds rodas, krustojoties paralēlu līniju laukumiem. Savienojot optiskās un kinētiskās mākslas aspektus, viena no lentēm atrodas nemitīgā lēnā rotācijā, darba divdimensiju plaknē radot mainīgu ģeometrisku baletu, pauda Dābola.

Abas skulptūras turpmāk atradīsies LNMM krājumā un līdz 8. augustam ir apskatāmas Purvīša balvas izstādē LNMM galvenajā ēkā Jaņa Rozentāla laukumā 1, Rīgā.