Par verdzību Reira izpratnē var teikt, ka tā nav verdzība, jo notiek uz abu pušu labas vai sliktas vienošanās pamata. Ja runāsim par verdzību intuitīvā izpratnē, tad lielais vairums Latvijas iedzīvotāju un uzņēmēju ir ierēdņu un politiķu verdzībā, jo politiķi un ierēdņi paģēr tiem, kas rada naudu, par kuru viņi var dzīvot, kā šo naudu pelnīt, kā maksāt par kopējo labumu un ierēdņu algām, kā un ko ievērot un darīt pretēji jebkurai loģikai un lietderībai. Politiķi, daļēji ierēdņu mudināti, izlemj, kā viņiem šķiet, nevis tā, kā būs labāk rīkoties ar cilvēku talantiem, varēšanu un vēlmēm. Tiem, kas ar savu talantu var dot pārējiem pārdzīvojumu, domu apmaiņu, kaut ko jaunu un derīgu, visiem tiek ieteikts norakt savas spējas un nodarboties ar kaut ko, kas varbūt viņiem dos lielāku ienākumu, bet padarīs garīgi un materiāli nabadzīgākus pašus un sabiedrību.

Šeit tiešām ir verdzība, jo ir pātaga bez jebkādiem burkāniem, lai pildītu budžetu un barotu valsts pārvaldi. Šādi var izrunāties tikai tāpēc, ka valsts pārvalde ir tik tālu uzmilzusi, ka vēlēšanās gūs daudzskaitlīgo ierēdņu balsis iegūtā komforta paturēšanas dēļ.

Apgalvojums, ka nevar izdzīvot ar mazākiem ienākumiem par minimālo algu, ir feiks, jo ir daudzi, daudzi vientuļi pensionāri, kas izdzīvo ar mazāk nekā 200 eiro. Vispār spageti tiek kārti uz ausīm, pat tos sasienot skaistā šleifītē.

Reiram un līdzīgiem nav ne jausmas, ar cik mazu naudu ir spiestas izdzīvot liela daļa mājsaimniecību.

Radošo personu atbalstu ar IIN likmēm likvidēja un to aizstāja ar mazākām VSOI likmēm, tad apvainoja radošos par maziem VSAOI maksājumiem, un tagad griež visu otrādi, neinteresējoties, kā uz sitiena viņi spēs izdzīvot.

Visus ieliek ierēdņu 8 stundu dienā, 5 dienu nedēļas un 22 dienu mēneša prokrusta gultā budžeta regulārās pildīšanas nolūkā. Tam par ieganstu ņem aplokšņu algu iznīdēšanu, sociālo nodrošināšanu un ēnu ekonomikas samazināšanu. Skaisti vārdi un tikai. Pašnodarbinātais var slimības lapu ņemt tikai no 11. dienas! Ja apgrozījums pārsniedz kādu skaitli, tad ir jādibina SIA, bet tie ir papildus izdevumi. Ko darīt, ja apgrozījumu nodrošinošie izdevumi ir vairāk par 95% no tā un apgrozījums ir 50 000 eur? Pat VID daudzas lietas nezina, kā paskaidrot nodokļu maksātājiem. Liels jautājums ir par autortiesību saglabāšanu un autoratlīdzībām, kas tikšot likvidētas no jaunā gada, par spīti tam, ka šāda pozīcija pastāv starptautiskās nodokļu aplikšanas norunās.

Viss it kā ir sabīdīts ar sarežģītu papildlīgumu un citu neizdiskutētu juridisku paņēmienu palīdzību, kas būtiski sarežģī un daudzviet pat negarantē vajadzīgo rezultātu. Te var vēl pieminēt valsts mašīnas vēlmi atkal paņemt bezprocentu kredītu no uzņēmējiem, kuriem nāksies piemaksāt par nepilnas slodzes strādājošiem VSAOI, un gada beigās viņiem atmaksās bez %, ja būs par daudz maksājuši.

Lielais darbavietu papildinājums arī ir feika ziņa, jo ir zināms, ka nav vienkāršs pieprasījums pēc jebkura darbaspēka, bet pēc atbilstoši kvalificēta darbaspēka, un

ir grūti iedomāties, ka pusmūža mākslinieks tūlīt būs gatavs programmēt vai rēķināt starpstāvu pārsegumu slodzi.

Pastāv vēl jautājums, vai mākslinieka devuma zudums neradīs paliekošu defektu sabiedrības intelektā.

Excel tabulām, ko FM identificē ar budžetu, ir liela starpība ar tautsaimniecības situāciju un tās attīstību. Paredzams, ka, pretēji Excel tabulu summām, šīs verdzības atcelšanas kampaņai ir skaidrs zudums budžetā.

Radošas darbības rezultāti tiek neadekvāti apmaksāti, jo tiem, kas tos spēj novērtēt, nav tādas naudas, bet tie, kam nauda ir, visbiežāk nespēj novērtēt intelektuālo devumu, bet valsts mašīna intelektuālo devumu augsti nevērtē.

Ir milzīgs pieprasījums pēc kvalitatīvas daudzu līmeņu izglītības, ko nespēj nodrošināt esošā sistēma.

Šajos apstākļos prasīt, lai liels skaits darbu zaudējušo ātri pārkvalificējas, ir absolūta tuvredzība, jo reāla pārkvalificēšanās prasa bieži vairāk par vienu gadu. Par ko tad viņi iztiks?

Atkal prasīs pabalstus, ko viņiem nedos, jo nebūs atbilstošās summas maksātas VSAOI.

Latvijā ir viens no lielākiem nodokļu slogiem zemajiem ienākumiem – 50% nodoklis no 300EUR praktiski atstāj pusbada situācijā, bet 50% no 30 000EUR ļauj vēl labi dzīvot. To diemžēl reformisti nespēj izprast un būs nopietni jāpārskata savu favorītu vārdus un partijas Saeimas vēlēšanās.