Šajā dienā durvis vērs vērienīga laikmetīgās mākslas izstāde “Pielidot tuvāk saulei”, atspoguļojot septiņus lielformāta latviešu mākslinieku jaundarbus. Plkst. 20.00 būs iespējams skatīties skaņu un kustību izrādi Danse macabre (“Nāvesdeja”), kuras idejas autori ir komponists Edgars Mākens un mākslinieks Krišs Salmanis. Savukārt “Raiskumkrogā” būs skatāma SEB stipendijas glezniecībā 2020 laureātes Madaras Kvēpas izstāde “Vesels”.

Seni nostāsti un mīti vienmēr ietekmējuši un iedvesmojuši mākslu, vedinot to atspoguļot dažādas parādības un izpausmes, meklēt, iztēloties un sataustīt senos stāstos patiesības atspulgu. Pāri laikiem cilvēce mītos centusies rast sev zīmīgu eksistenciālo jautājumu skaidrojumus, vienlaikus nodarbojoties ar jaunu un modernu mītu radīšanu.

Festivālā ar jaundarbiem, speciāli festivālam radītām instalācijām, gleznojumiem un video izstādē "Pielidot tuvāk saulei" Cēsu Laikmetīgās mākslas centrā piedalās mākslinieki Aija Zariņa, Miķelis Fišers, Andris Eglītis, Ģirts Muižnieks, Krista un Reinis Dzudzilo, Katrīna Neiburga un Vika Eksta.

"Izstādi ievada un noslēdz aplis – senais mistiskais simbols, ģeometriski perfektā figūra, kas tradicionāli apzīmē sauli un harmoniju; debesis, visumu un mūžību. Andra Eglīša veidotais ugunskurs un neredzīgo zīmju aplis uz jumta terases, kur fonā dzirdamā skaņa ir nepārprotams signāls gaidīt; Krista un Reinis Dzudzilo sava darba kontekstā citē Šekspīru:

"Savstarpējā sarunā mēs bieži atgriežamies pie Šekspīra uzrakstītajiem vārdiem, kuros Glosters, zaudējot redzi, saka: “Es neredzu, lai vai saule būtu katrs burts”, uz ko Līrs atbild: “Skaties ar savām ausīm!”” Satiksieties ar Katrīnas Neiburgas raganām, Ģirta Muižnieka mistēriju lauku, Aijas Zariņas trīs māsām, noticēsiet Miķeļa Fišera kosmosa realitātei un Vikas Ekstas Velnezera fenomenam,” raksta izstādes kuratore Daiga Rudzāte.

Festivāla atklāšanā 10. jūlijā plkst. 20.00 Cēsu Laikmetīgās mākslas centra pagalmā Raiņa ielā 27 būs skatāms īpašs notikums – Edgara Mākena un Kriša Salmaņa kopdarbs – skaņu un kustību izrāde Danse macabre ("Nāvesdeja").

Komponists Edgars Mākens saka:

“Danse Macabre ir sena tradīcija, kas pandēmijas, inficēšanās un miršanas kontekstā kļuvusi sevišķi aktuāla. Tad nu mums likās, ka jāatgādina divas būtiskas lietas. Pirmā – nāve ir neizbēgama. Otrā – dzīve ir skaista. Vienīgais, kā mēs varam nāvi kaut uz mirkli noliegt, ir caur svinēšanu un priecāšanos.”

Lai gan danse macabre vistiešāk asociējas ar vizuālo mākslu, savulaik šis jēdziens tika iemiesots dzīvē arī kā teātris, performance ciemos un pilsētu laukumos, kur dažādu sociālo slāņu ļaudis, saģērbušies par miroņiem, apvienojās gājienā, tādējādi kaut uz brīdi vienādojot sociālā statusa atšķirības (kā karnevāla laikā) un kopīgi veicot nāves apzināšanās aktu. Tā bija mistērija, kas savā ziņā nolaida tvaiku sabiedrībā.

10. jūlijā šī mistērija tiks izspēlēta skaņu un kustību izrādē, groteskā leļļu baletā, kura pamatā ir franču dzejnieka simbolista Anrī Kazalisa (Cazalis, 1840–1909) dzejolis Danse Macabre. Dzejolis ir fonētikā ļoti muzikāls un saturā stipri vizuāls. Tāda būs arī visa izrāde, kur galvenās lomas iedalītas sitaminstrumentiem un elektronikai, bet skanēs arī flauta, trompete, tuba, vijole, alts, čells, elektriskās ērģeles, elektriskā ģitāra un muzikālais zāģis.

Krišs Salmanis darbā Danse Macabre (“Nāvesdeja”) turpina nesen aizsākto daiļrades līniju – kā beznozīmes formām ar kustības palīdzību piešķirt stāstošu raksturu. Salmanis saka: “Gribas kaut ko īstu, bez video un lāzeriem, tāpēc ierosināju spēlēties ar lielām, abstraktām figūrām, mēģinot tās atdzīvināt ar kustību un skaņu. Edgars ierosināja, ka tas varētu būt leļļu balets, un drīz vien nonāca pie nāvesdejas. Kad viņš to pieminēja, aiz prieka palēcos, jo arī mani šogad interesē danse macabre.” Abstrakto figūru kustības Danse Macabre ritmos koordinēs un realitātei pielāgos kustību režisors Rūdolfs Gediņš un deviņi dejotāji.

Pirms izrādes mūzikas apskatnieks Orests Silabriedis sniegs nelielu priekšlasījumu par danse macabre mūzikā, literatūrā un vizuālajā mākslā, un tas vienlaikus būs komentārs izrādes naratīvam, savukārt pasākuma finālā sagaidāms, ka nāve atmetīs vijoli un ķersies pie elektriskās ģitāras “faierverku” ielenkumā. Lai ierobežotu nāvesdeju, apmeklējot izrādi, jāuzrāda derīgs Covid-19 sertifikāts, kas apliecina pabeigtu vakcināciju pret Covid-19 vai pārslimošanas faktu un personu apliecinošs dokuments.

Festivāls norisināsies līdz 15. augustam.

www.cesufestivals.com.